Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta atteikusies izvērtēt Kurzemes apgabaltiesas lēmuma pamatotību, ar kuru 2010.gada septembrī AS “Swedbank” prasības lietā pret uzņēmēju Andri Griģi par 1,5 miljonu latu parāda piedziņu un laulības līguma atzīšanu kā spēkā neesošu atteikts pielaist bankas intereses aizstāvošo “Glimsted un partneri” juristus.

Kā teikts AT februāra sākumā pieņemtajā lēmumā, Kurzemes apgabaltiesas lēmums par atteikšanos “Swedbank” un Griģa strīdā pielaist “Glimsted un partneri” nav bijis pārsūdzams, lai gan pašā apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka tas apstrīdams AT.

Tas, ka Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis 2010.gada 22.septembra lēmumā norādījis, ka lēmumu var pārsūdzēt, nepadara lēmumu par pārsūdzamu, jo tiesnesis nevar grozīt likumā noteikto lēmumu pārsūdzēšanas pamatu, teikts AT lēmumā.

AT lēmums par atteikšanos ierosināt tiesvedību un pēc būtības izvērtēt blakussūdzību par Kurzemes apgabaltiesas atteikumu pielaist procesā “Glimsted un partneri” nav pārsūdzams, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Kā ziņots, 22.septembrī Kurzemes apgabaltiesa “Swedbank” prasības lietā pret uzņēmēju Andri Griģi par 1,5 miljonu latu parāda piedziņu un laulības līguma atzīšanu kā spēkā neesošu nolēma nepielaist bankas intereses aizstāvošo “Glimsted un partneri” juristu Ivaru Pommeru.

Tāpat apgabaltiesa nolēma nepielaist lietā Pommera pārstāvētā biroja “Glimsted un partneri” juristus un advokātus saistībā ar aizdomām par “Glimsted un partneri” interešu konfliktu.

Pēc šī tiesas lēmuma banka palika bez interešu aizstāvja, līdz ar to lietas izskatīšanu tiesa atlika.

“Swedbank” prasība pret Griģi un viņa sievu Antru ir par naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu.

Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas.

Jau ziņots, ka uzņēmējs Andris Griģis pagājušā gada beigās ievērojami samazinājis savu oficiālo līdzdalību vairākos uzņēmumos, kā arī atteicies no vērienīga SPA centra projekta.

Liepājas dome 2009.gada 5.novembrī pieņēma lēmumu atcelt 2006.gadā ar SIA “Livland Resort” noslēgto zemes nomas līgumu par zemesgabalu Liepājā, Zvejnieku alejā, kur “Livland Resort” plānoja celt grandiozu SPA kompleksu. Uzņēmuma valdes loceklis Griģis vērsies pašvaldībā ar iesniegumu, norādot, ka, tā kā “pašlaik uzņēmums ekonomisku apstākļu dēļ neveic iecerētā projekta realizāciju, mēs esam spiesti atteikties no nomas tiesībām”.

Teritorija bija “Livland Resort” iznomāta uz laiku skiču projekta izstrādei. Pēc skiču projekta saskaņošanas, zemes robežu plāna izveides un īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda dome plānoja nomas līgumu pagarināt uz 12 gadiem rekreācijas objekta būvniecībai.

Nav realizēts arī Rožu galerijas projekts, kura vajadzībām pašvaldība iznomājusi “Mēs Liepājai” zemi uz 30 gadiem. Savukārt saistībā ar vairākiem Rīgā iesāktiem viesnīcu projektiem pērn Griģis cietis vairāku miljonu zaudējumus.

Tūlīt pēc vēstules uzrakstīšanas Liepājas domei pērn 27.oktobrī Griģis pametis valdes locekļa amatu “Livland Resort”. Viņa vārds vairs nav atrodams arī vairāku citu uzņēmumu dalībnieku un amatpersonu sarakstos. Pērn Griģis atstājis SIA “Vecpilsētas viesnīca” valdes priekšsēdētāja amatu, valdes locekļa krēslu SIA “RV projekts”, SIA “GDG Shop”, SIA “Kurzemes bekons”.