Trešdiena, 24. aprīlis Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nolēmums par “PN Management” pieteikumu atcelt pēc “UPB” lūguma piemēroto nodrošinājumu būs pieejams martā

Rīgas pilsētas tiesā 12.martā būs pieejams nolēmums par “Preses nama kvartāla” attīstītāja “Lords LB Special Fund V” grupas uzņēmuma SIA “PN Management” pieteikumu atcelt pēc būvfirmas AS “UPB” lūguma piemēroto nodrošinājumu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Nolēmums par “PN Management” pieteikumu atcelt pēc “UPB” lūguma piemēroto nodrošinājumu būs pieejams martā
Foto: upb.lv
27.02.2024 21:12

LETA

Atslēgvārdi

“UPB” valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš, aģentūrai LETA skaidroja, ka 2022.gada nogalē “UPB” bija spiesta lauzt līgumu ar SIA “PN Management”, jo uzņēmums nepildīja savas saistības.

Atbilstoši līgumam “UPB” vērsās ar prasību Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtā (Stokholmas šķīrējtiesa), kur lieta vēl tiek skatīta.

“Tā kā “PN Management” bez jebkāda pamatojuma gribēja izmantot “UPB” izsniegtās bankas garantijas, vērsāmies Rīgas pilsētas tiesā ar lūgumu nodrošināt iespējamo “UPB” prasību pret “PN Management” par naudas līdzekļu piedziņu, apķīlājot “PN Management” naudas līdzekļus, līdz Stokholmas šķīrējtiesas lēmumam,” skaidroja Bērziņš.

“PN Management” šo tiesas piemēroto nodrošinājuma līdzekli mēģina apstrīdēt.

Ņemot vērā aktīvo tiesvedības procesu, šobrīd vairāk komentārus “UPB” sniegt nevar, piebilda Bērziņš.

“PN Management” pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka šobrīd komentāri netiks sniegti.

Savukārt “Firmas.lv” publiski pieejamajā “PN Management” 2022.gada pārskatā teikts, ka 2022.gada 1.decembrī “PN Management” pamatoti lauza būvniecības līgumu ar savu ģenerāluzņēmēju “UPB” par “Preses nama kvartāla” pirmās kārtas attīstību un sāka no ģenerāluzņēmēja saņemtā nodrošinājuma pieprasījumu savu saistību izpildei saskaņā ar būvniecības līgumu – pieprasīja izpildīt pirmā pieprasījuma bankas garantiju no bankas ar labu reputāciju. Katra puse ir uzsākusi vairākas tiesvedības viena pret otru.

“PN Management” ir izteikusi pretenzijas pret “UPB”, lai atgūtu “UPB” samaksātos nedzēstos avansa maksājumus un saņemtu līgumsodu, jo “PN Management” vadība uzskata, ka bija pamats izbeigt būvniecības līgumu.

Ģenerāluzņēmējs nepiekrīt šādam uzstādījumam un līdz ar to ir izvirzījis pret “PN Management” prasību piedzīt summas, kas pienākas par veiktajiem būvdarbiem, līgumsodu un citas summas.

Gada pārskatā teikts, ka 2022.gada 31.decembrī “PN Management” ir atzinusi avansus, kas samaksāti ģenerāluzņēmējam “UPB” 2 113 444 eiro apmērā, un saistības pret ģenerāluzņēmēju 4 158 827 eiro apmērā. Šo aktīvu un saistību galējais norēķins ir atkarīgs no tiesvedību iznākuma.

“PN Management” gada pārskatā arī teikts, ka notiek tiesvedība par Ekonomisko lietu tiesas (ELT) pieņemtajiem aizlieguma pasākumiem. Pārskatā norādīts, ka, tā kā ģenerāluzņēmējs “UPB” nav izpildījis saistības, kas izriet no ar “PN Management” noslēgtā būvdarbu līguma, “PN Management” ir lūgusi bankai, kura ģenerāluzņēmējam izsniedza pirmā pieprasījuma garantiju, saskaņā ar pieprasījuma garantijām izmaksāt kopējo summu 9 798 696 eiro.

2022.gada 8.decembrī ELT pieņēma lēmumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas pret banku un “PN Management”.

Saskaņā ar ELT pieņemtajiem aizlieguma pasākumiem bankai ir aizliegts izmaksāt “PN Management” garantētās summas, savukārt “PN Management” ir aizliegts iesniegt bankai izmaksu pieprasījumus. “PN Management” ir veikusi vairākas juridiskas darbības, kuru mērķis ir atcelt aizlieguma pasākumus, bet aizlieguma pasākumi joprojām ir spēkā.

Tikmēr ELT ir noraidījusi ģenerāluzņēmēja “UPB” iesniegto prasību sākt tiesvedību. Ģenerāluzņēmējs ir pārsūdzējis minēto ELT lēmumu, bet Rīgas apgabaltiesa sūdzību noraidīja 2023.gada 27.aprīlī. 2023.gada 8.maijā ģenerāluzņēmējs iesniedza apelācijas sūdzību Latvijas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

Aizlieguma pasākumi “PN Management” ieskatā būs spēkā līdz brīdim, kad tiks pārskatīts augstākais tiesas nolēmums.

Vienlaikus banka ir apstiprinājusi, ka “PN Management” maksājuma pieprasījumi (saskaņā ar bankas sniegtajām garantijām) no 2022.gada 1.decembra ir atbilstošas prasības un ir maksājami pēc aizlieguma pasākumu atcelšanas pat gadījumā, ja atcelšana notiek pēc garantijās noteiktā termiņa beigām (2023.gada 6.septembra).

Tāpat “PN Management” pārskatā teikts, ka ģenerāluzņēmējs “UPB” ir iesniedzis pieteikumu Rīgas pilsētas tiesā par prasības nodrošināšanu pirms prasības iesniegšanas pret “PN Management” un tā akcionāru AS “PN Project”.

2022.gada 19.decembrī Rīgas pilsētas tiesa pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu ne vairāk kā 4 360 127 eiro apmērā – paredzamā prasības summa sastāv no līgumsoda un maksas par 2022.gada augustā un septembrī veiktajiem būvdarbiem.

Taču saskaņā ar tiesas lēmumu pasākums vērsts tikai pret “PN Project”, ierakstot Rīgas pilsētas zemesgrāmatas sadaļā ķīlas atzīmi attiecībā uz “PN Project” piederošu nekustamo īpašumu. “PN Management” un “PN Project” ir iesniegušas pieteikumu par pagaidu noregulējumu atcelšanu, taču tiesa šo pieteikumu ir noraidījusi ar 2023.gada 15.februāra lēmumu.

“PN Management” un “PN Project” ir pārsūdzējušas Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 15.februāra lēmumu.

Vienlaikus notiek šķīrējtiesas process Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtā, jo 2023.gada 19.janvārī ģenerāluzņēmējs “UPB” sāka šķīrējtiesas procesu (iesniedza šķīrējtiesas lūgumu SCC). Prasība (arbitrāžas pieprasījums) tika iesniegta pret “PN Management” kā primāro atbildētāju un “PN Project” kā sekundāro atbildētāju.

Šķīrējtiesas lūgumā uzskaitītie sākotnējie prasījumi ir 34 662 eiro – summa par 2022.gada augustā veiktajiem būvdarbiem; 1 916 792 eiro -summa par 2022.gada septembrī veiktajiem būvdarbiem; 115 927 eiro – summa par 2022.gada oktobrī veiktajiem būvdarbiem; 2 408 673 eiro – līgumsods par būvniecības līguma laušanu; 112 172 eiro – izmaksas, kas saistītas ar darbu apturēšanu, pārņemt noteiktus būvmateriālus un samaksāt ģenerāluzņēmējam par šiem materiāliem summu, kas tiks precizēta vēlāk šķīrējtiesas procesā, kompensēt materiālu un iekārtu pasūtījumu anulēšanas izmaksas, kas tiks precizētas vēlāk šķīrējtiesas procesā, kā arī segt šķīrējtiesas izdevumus un atlīdzināt visus šķīrējtiesas un juridiskos izdevumus, kas radušies ģenerāluzņēmējam.

Jau ziņots, ka “UPB” 2022.gada beigās pārtrauca līgumu par “Preses nama kvartāla” pirmās kārtas būvniecību un 2023.gadā iesniedza prasību Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtā (“SCC Arbitration Institute”) par maksājumu un līgumsoda piedziņu.

Pērn martā “Preses nama kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” paziņoja, ka pārtraukts pirmās kārtas būvniecības līgums ar “UPB” un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu “YIT Lietuva” par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību bija paredzēts pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

“Lords LB Special Fund V” pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar “UPB” ir pārtraukts.

Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un “UPB” vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus, savukārt “UPB” līdzīpašnieks Uldis Pīlēns intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka “UPB” pārtraucis līgumu ar “Preses nama kvartāla” attīstītāju “Lords LB Special Fund V”, jo tas nav maksājis būvniekam.

Būvniecības un industriālā koncerna “UPB” apgrozījums 2022.gadā bija 237,665 miljoni eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī koncerns cieta zaudējumus 4,689 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,3% lielāki nekā iepriekšējā gadā, liecina “Firmas.lv” informācija.

Savukārt “UPB” mātesuzņēmums 2022.gadā strādāja ar 204,28 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī guva 4,316 miljonu eiro peļņu, kas ir par 26,8% mazāk nekā 2021.gadā.

“UPB” ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA “Aile grupa”, SIA “RK Metāls”, SIA “UPB Energy”, SIA “UPB nams”, SIA “Būvmehanizācija”, SIA “UPB projekti”, SIA “Enna”, SIA “Inženieru birojs “Būve un forma””, SIA “Grotta” un SIA “Alto 4.0”. Savukārt uzņēmumā SIA “MB Betons” “UPB” pieder 93,5% kapitāldaļu. “UPB” patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.

“PN Management” 2022.gadā strādāja ar 23,528 miljonu eiro apgrozījumu un guva 537 192 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.

“PN Management” reģistrēta 2017.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašniece ir “Preses nama kvartāla” attīstītājam “Lords LB Special Fund V” piederošā AS “PN Project”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz