Liepājas tiesa šodien noraidīja SIA “Elme Messer Metalurgs” pieteikumu par AS “KVVLiepājas metalurgs” maksātnespēju.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā.

SIA “Elme Messer Metalurgs” valdes loceklis Silvis Fridrihsons norādīja, ka turpmāko rīcību komentēs, kad iepazīsies ar spriedumu.

“KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs uzskata, ka tas ir objektīvs spriedums. Uzņēmums cietis metalurģijas krīzē. 7.janvārī “KVV Liepājas metalurgs” sāks strādāt 24 stundu režīmā. Uzņēmums esot maksātspējīgs, skaidroja Talanovs, turklāt viņš norādīja, ka janvāra laikā sagaida valdības rīcību saistībā ar elektroenerģijas cenām.

Pēc iepriekšējā tiesas sēdē paustās informācijas, “KVV Liepājas metalurgs” prasītājam par gāzi ir parādā 1,27 miljonus eiro. Starp abiem uzņēmumiem noslēgtā vienošanās par parāda apmaksu paredzēja, ka no maija līdz jūlijam “KVV Liepājas metalurgs” maksā 200 000 eiro, bet no augusta – 225 000 eiro mēnesī neatkarīgi no parādniekam piegādātās gāzes apjoma. Līgums 2015.gada maijā tika noslēgts uz desmit gadiem.

Līgums arī paredzēja 450 000 eiro avansa maksājumu, kas tika veikts.

Prasītāja advokāts Lauris Rasnačs iepriekš norādīja, ka sniegtie iebildumi ir formāli un nav motivēti. Arī “KVV Liepājas metalurga” lūgums Valsts kasei uz diviem gadiem atlikt 2,7 miljonu eiro maksājumu liecina par uzņēmuma maksātspējas problēmām.

Tikmēr “KVV Liepājas metalurga” advokāts Juris Dzelme uzsvēra, ka pastāv strīds par saistībām pēc būtības un uzņēmums noraida savas saistības pret “Elme Messer Metalurgu”. Uzņēmums vērsies arī šķīrējtiesā, un pastāv strīds par saistībām, jo skābekļa piegāde metalurģijas uzņēmumam nav tikusi veikta un “civilizētās valstīs netiek maksāts par tukšu gaisu”.

Tāpat noslēgtais līgums paredz korespondences apmaiņas kārtību, kurā norādīta vieta, uz kuru nosūtāma korespondence, taču “apbrīnojamā kārtā “Elme Messer Metalurgs” sūtījumus nesaņem”.

“Pieteicējs apzināti nav izņēmis korespondenci no pasta. Te būs darbs arī tiesībsargājošām iestādēm,” sacīja Dzelme, uzsverot, ka maksātnespējas pieteikums iesniegts apzināti nepatiesi.

Tiesas sēdē gan noskaidrots, ka “KVV Liepājas metalurgs” saņēmis un parakstījis rēķinus 486 500 eiro apjomā.

Portāls jau ziņoja, ka valdība šodien uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par situāciju uzņēmumā AS “KVV Liepājas metalurgs”, taču nepieņēma nekādus lēmumus, pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Viņa informēja, ka valdība pie šī jautājuma atgriezīsies nākamās nedēļas sēdē, kad būs zināms tiesas lēmums “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas lietā un Ekonomikas ministrija būs izvērtējusi “KVV Liepājas metalurga” iesniegto biznesa plānu.

Ministru kabinets nākamās nedēļas sēdē plāno lemt par “KVV Liepājas metalurga” lūgumu atlikt maksājumu Valsts kasei.

Jau ziņots, ka AS “KVV Liepājas metalurgs” pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs žurnālistus informēja, ka “KVV Liepājas metalurgs” noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

Rūpnīca lūgusi atlikt šo maksājumu uz diviem gadiem. “Šī maksājuma atlikšanu esam lūguši jau pirms mēneša, līdz šim notiek tā saskaņošana. Mums lūdza iesniegt biznesa plānu līdz 2030.gadam, tas ir iesniegts un saskaņots ar kreditoriem,” sacīja Talanovs.

Viņš pauda cerību, ka ar FM un Valsts kasi tiks panākts kompromiss. Talanovs uzsvēra, ka maksājuma neveikšana nekādā veidā neliks valstij zaudēt naudu. “Mums ir ķīla, kas pilnībā sedz visas valsts prasības pret uzņēmumu. Tāpēc ceram, ka izdosies vienoties un atlikt šo maksājumu,” sacīja Talanovs.

Valsts kases biroja vadītāja Zanda Gintere norādīja, ka tiks izvērtēti “KVV Liepājas metalurga” iesniegtie dokumenti. Tā rezultātā jāizdara secinājumi par saņemtā biznesa plāna pamatotību, kā arī par “KVV Liepājas metalurga” piedāvāto maksājumu izpildes turpmāko nodrošinājumu. Tā kā konkrētā darījuma par ražotnes pārdošanu noslēgšana tika saskaņota Ministru kabinetā, arī iespējamās izmaiņas maksājuma grafikā būs jāizskata Ministru kabinetam, kā arī jāsaņem pārējo nodrošināto kreditoru viedoklis.