Latvijas uzņēmumi augstu vērtē pieejamo cilvēkresursu kvalitāti un fizisko resursu pieejamību. Taču bailes riskēt, nevēlēšanās sadarboties, skaidri fokusēties uz vienu biznesa stratēģiju, tāpat arī inovatīvu produktu trūkums un pārāk augstas izmaksas salīdzinoši zemas pievienotās vērtības produktiem Latvijas uzņēmumiem konkurences cīņā neļauj sasniegt virsotnes, informē “Nordea Latvija” preses sekretāre Dagnija Stuķēna.

Par to liecina pirmais “Nordea” bankas un Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs. Tas izveidots ar mērķi identificēt Latvijas uzņēmumu vitalitātes līmeni un iespējas vēl veiksmīgākai Latvijas uzņēmumu darbībai.

“Esam gandarīti, ka vitametrs uzrāda skaidru tendenci – drosmīgāk un mērķtiecīgāk izvēloties biznesa stratēģiju, atļaujoties riskēt un aktīvāk izmantojot personīgos, kā arī biznesa kontaktus uzņēmuma attīstībā, Latvijas uzņēmējiem ir labs konkurētspējas potenciāls. Vēlme paplašināties un ieguldīt uzņēmuma attīstībā vērojama arī starp Liepājas un tās apkārtējā reģiona uzņēmējiem. Pēdējā pusgada laikā ievērojamu aktivitāti izrādījuši tieši metālpārstrādes un dažādi ražošanas uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Turklāt uzņēmēji kļuvuši drosmīgāki, pārliecinātāki un atbildīgāki, bieži vien bankā vēršoties ne tikai, lai apzinātu kredīta saņemšanas iespējas, bet arī konsultētos un ar bankas darbiniekiem pārrunātu jaunas biznesa idejas,” stāsta “Nordea” bankas Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītāja Evija Repša.

Augstas izmaksas bez pievienotās vērtības

Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Dr. Arnis Sauka, analizējot uzņēmumu attīstības iespējas, skaidro, ka, lai arī daļa Latvijas uzņēmumu cenšas fokusēties uz noteiktām tirgus nišām un izmantot šādas pieejas priekšrocības, tie nepietiekami skaidri formulē savu stratēģiju attiecībā uz cenu līderību un augstas pievienotās vērtības radīšanu. Uzņēmumi it kā izvēlas kaut ko pa vidu. Vairums uzņēmumu kombinē vai ir spiesti sadzīvot ar salīdzinoši augstām izmaksām un zemas pievienotās vērtības produktu piedāvāšanu.

“Augstu izmaksu pamatā, neatkarīgi no produktu pievienotās vērtības, tikpat labi varētu būt nevis uzņēmēju nemākulība saimniekot savos uzņēmumos, bet gan augstās ražošanas un pakalpojumu izmaksas, kas veidojas no, piemēram, 2007./2008. gadā par augstām cenām iepirktajām tehnoloģijām, ēkām un tamlīdzīgi,” pētījumu komentē tā autors.

Attīstību kavē bailes riskēt un nevēlēšanās sadarboties

Latvijas uzņēmēji ir labi izglītoti – gandrīz 50% no aptaujātajiem ir bakalaura, bet 22% – maģistra grāds, savukārt 40% ir iepriekšējā biznesa pieredze. Līdzīgi arī darbinieku prasmes pārdot produktus un pakalpojumus, apkalpot klientus, to iesaistīšanos jaunu ideju veicināšanā, kā arī produktivitāti, motivāciju strādāt un lojalitāti uzņēmēji vērtē salīdzinoši augstu, kopvērtējumā ar 5,5 no 7 punktiem.

40% uzņēmēju savu individuālo sniegumu uzskata par inovatīvu, taču kopumā Latvijas uzņēmumu inovācijas spēja, radot jaunus, unikālus ražošanas procesus, ieviešot jaunus produktus vai pakalpojumus vai veicot tajos nozīmīga rakstura izmaiņas, novērtēta kā viduvēja. Līdzīgi Latvijas uzņēmēji ir pieticīgi un paškritiski, salīdzinot savu darbību ar konkurentu veikumu. Visbiežāk – 40% gadījumu – uzņēmēji paši sevi novērtējuši ar 3 no 7 punktiem, uzskatot, ka konkurenti strādā labāk.

Piesardzīga atturība raksturo arī Latvijas uzņēmēju vēlmi uzņemties risku, proaktīvi ieviest jaunas idejas un produktus, tādējādi cenšoties pārspēt savus konkurentus. “Pie šādas stratēģijas orientācijas diemžēl nevar runāt arī par augstu konkurētspēju, tāpēc Latvijas uzņēmumiem varētu ieteikt pārdomāt – vai tomēr nevajadzētu nedaudz vairāk riskēt un ieņemt agresīvāku pozīciju darbībā ar konkurentiem, lai uzlabotu savas pozīcijas vietējos vai ārvalstu tirgos?” secina A. Sauka.

Ar saknēm viensētās, Latvijas uzņēmēji uzkrītoši pasīvi izmanto tiem pieejamos kontaktus vai, citiem vārdiem sakot, komunikācijas tīklus, kas ir ne vien viens no efektīvākajiem, bet arī lētākajiem veidiem, kā piesaistīt konkurētspējai nepieciešamos ārējos resursus. Latvijas uzņēmēji informāciju par uzņēmējdarbības procesiem pārsvarā smeļas internetā un biznesa presē, tikpat kā ignorējot tās iespējas, ko varētu sniegt sadarbība ar biznesa laboratorijām, universitātēm un zinātniskiem institūtiem, pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām biznesa veicināšanas organizācijām.

Peļņa un investīcijas nākotnes attīstībā

Fizisko resursu, piemēram, informācijas tehnoloģiju, dažādu ražošanas iekārtu pieejamību uzņēmēji novērtējuši kā ļoti labu (5,7 no 7 punktiem). Tāpat arī finanšu kapitāla trūkums vairumam nav būtisks šķērslis uzņēmumu konkurētspējai. Lai arī uzņēmēji kopumā to novērtējuši vien ar 4,3 punktiem, kas parāda, ka politikas veidotājiem un finanšu institūcijām šajā jomā vēl ir daudz darāmā, aptuveni 50% no aptaujātajiem uzņēmumiem finanšu kapitāla pieejamību uzskata par ļoti labu, to vērtējot ar 5 līdz pat 7 punktiem.

Jautāti par ārējās vides ietekmi, 58% Latvijas uzņēmēju savu darbības tirgu novērtējuši kā riskantu, kurā katrs lēmums var būt izšķirošs. Vairums arī atzīst, ka tirgus vērtējams kā naidīgs – tāds, kurā ir grūti izdzīvot. Taču vienlaikus aptuveni puse aptaujāto norādījuši, ka tirgum ir potenciāls, un tajā palielinās biznesa izaugsmes iespējas. Uzņēmēji sliecas domāt, ka ir sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc to saražotās produkcijas.

72% Latvijas uzņēmumu 2010. gadā ir spējuši strādāt ar peļņu, turklāt vairāk nekā 50% Latvijas uzņēmumu vismaz daļu savu preču eksportē, tai skaitā vairāk nekā 16% eksportē vismaz pusi no saražotās produkcijas, – tas liecina par pozitīvām tendencēm un ilgtermiņa pieeju biznesam. Pētījums rāda, ka peļņas paaugstināšana arī turpmāk ir Latvijas uzņēmēju prioritāte (5,8 no 7 punktiem). Uzņēmēji cer palielināt pārdošanas apjomus Latvijas tirgū (5,2 punkti), kā arī samazināt izmaksas (5 punkti) un uzlabot savu produktu vai pakalpojumu kvalitāti (4,8 punkti).

Nordea vitametrs ir Latvijas biznesa vitalitātes mērījums, ko veido Nordea banka un Rīgas Ekonomikas augstskola (REA). Tā pirmais pētījums par uzņēmumu konkurētspēju veikts 2011. gada maijā un jūnija sākumā, aptaujājot 591 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.