Plaša profila uzņēmēja un vietējā miljonāra ANDRA GRIĢA personība ne vienreiz vien tikusi vētīta un analizēta šajā rubrikā. Tomēr pēdējie sensacionālie notikumi liek mums atkal par cilvēku nedēļas centrā izvirzīt tieši viņu. Un kā gan citādi, jo Griģa lēmums pārdot sev piederošo alus darītavu “Līvu alus” ir nozīmīgs ne tikai viņa izvērstās biznesa impērijas kontekstā, bet, jādomā, radīs arī pamanāmas izmaiņas vietējo pārtikas ražotāju jau tā retajās rindās.

Jāteic, ka šonedēļ oficiāli izskanējusī ziņa par Andrim Griģim piederošās alus darītavas pārdošanu skandināvu kapitālam nebija pārsteigums. Baumas par īpašnieku gaidāmo maiņu izskanēja jau šā gada pavasarī, vienīgi interesanti, ka tobrīd, “Kurzemes Vārdam” cenšoties izdibināt, cik tajās taisnības, pārdošanas ieceri pusčukstus apstiprināja pat alus darītavas darbinieki, dzirdējuši bija arī citi vietējie biznesmeņi, taču pats Andris Griģis laikrakstam sacīja kategorisku nē – nekas netikšot pārdots. Iespējams, sarunas ar potenciālajiem pircējiem bija tikai sākušās vai arī tika meklēti izdevīgākie varianti, un lieluzņēmējs Griģis, kam labi pazīstami visādi biznesa līkloči, nodemonstrēja biznesa pamatpostulātu priekšlaikus neizpaust nodomus un sargāt informāciju.

Taču arī jūnijā, kad jau visiem viss bija skaidrs, Griģis “Latvijas Avīzei” joprojām spītīgi paziņoja, ka “pircēji braukā riņķī, tas nav nekas jauns, bet mēs neko nepārdodam”. Lai mums piedod Griģa kungs, bet šāda noslēpumainība laikā, kad pārdošanas formalitātes jau tiek kārtotas, šķiet nedaudz komiska.

Un tomēr varbūt tieši tas, ka Griģis prot glabāt noslēpumus un turēt ziņkārīgos no saviem plāniem pa gabalu, kamēr pats nevēlēsies plašāk iepazīstināt, līdzējis viņam kļūt par to, kas tagad ir – par izvērstas biznesa impērijas īpašnieku un ļāvis ierindoties  vairāku simtu Latvijas miljonāru pulkā.

Pēc valsts iekārtas maiņas Andris Griģis bija viens no pirmajiem Liepājas jaunajiem biznesmeņiem, kas kopā ar tā laika pazīstamākajām firmām “Ērglis”, “Nida”, “Bergmanis&Co”, “Pokers” tika mētāti mežonīgā kapitālisma viļņos. Lielākā daļa tolaik izveidoto firmu jau izplēnējušas, taču Griģis turpina strādāt. Šķiet, viņam šajā ceļā palīdzējusi arī sava daļa veiksmes. Vai gan citādāk restorāna “Jūrpils” bijušais bārmenis būtu spējis uzcelt savu biznesa impēriju, ražotņu izveidē ieguldīt miljoniem latu, ja ne Amerikas radu finansiālā palīdzība karjeras sākumā. Taču ar naudu vien ir par maz, jāprot to likt arī lietā. Tas Griģim, neapšaubāmi, ir izdevies. Pats miljonārs naudas pelnīšanas azartu nekad nav noliedzis, viņš neslēpj, ka savulaik darba gaitas par bārmeni uzsācis tieši tāpēc, ka vienmēr centies strādāt tur, kur var nopelnīt. Acīmredzot jau darba gaitu sākumā Griģis iemācījies rīkoties ar naudu un ekonomiski domāt.

Plašāku biznesu viņš uzsāka 1993.gadā, kad nodibināja SIA “Griģis un Co”, izveidoja pirmo veikalu “Parks”, pēc tam radās nākamie, līdz izveidots vesels veikalu tīkls. Tad – “Līvu alus darītava”, gaļas pārstrādes uzņēmums “Kurzemes bekons”, cūkkopība un graudaugu ražošana. Ar to vēl nebija gana – A.Griģis kopā ar pazīstamajiem uzņēmējiem Ivaru Kesenfeldu un Aivaru Burģi ir līdzīpašnieks akciju sabiedrībā “Mēs Liepājai”, kas reanimēja tirdzniecības namu “Kurzeme” un lolo grandiozus plānus bijušo Liķieru fabriku pārbūvēt par darījumu centru, kā arī blakus Rožu laukumam uzbūvēt multifunkcionālu kompleksu. Viņš ir arī viesnīcas “Līva” līdzīpašnieks. Tā ka pilsētas centrs ir Griģa un viņa partneru rokās.

Aptaujātie izceļ kādu izteiktu Andra Griģa rakstura iezīmi – viņam piemītot azarts un krampis. Tā uzskata viņa biznesa partneris Aivars Burģis: “Andrim ir nenogurstoša griba un azarts darboties.” Tāpat Griģi raksturo Liepājas domes priekšsēdētājs  Uldis Sesks: “Līdzīgi kā sportā virzību nosaka sajūta, ka nevar un nedrīkst apstāties. Pat ne tik daudz naudas pelnīšanas, cik kaut kā jauna radīšanas dēļ.”

Kāds varbūt apskauž Griģi, cits apbrīno par straujo kāpumu, dzirdēts arī, ka padotie kurnot par viņa taupību, savukārt kontrolējošās institūcijas laiku pa laikam atrod kādu melnu pleķīti uzņēmēja darbības jomā. Dažkārt izskan runas par kredītu bīstamu apjomu. Bet Griģis tikai turpina darboties un smaida savu pašapzinīgo smaidu, ko daudzi uztver kā uzpūtību, taču cilvēkiem, kas zina, ko grib, un nevēlas svešus padomdevējus, tas jau arvien tiek pārmests.

Toties lai nu ko, bet pieticību nākotnes plānos Griģim nekad nav varēts pārmest, slavējami, ka lielākā daļa no tiem līdz šim piepildījusies. Tagad Griģis, kas pats sevi labprāt dēvē par lauksaimniecības un ražošanas pārstāvi, metis aci vēl citos lauciņos. Ir padomā viesnīcu ķēde Rīgā un Liepājā, kā arī kopā ar austriešiem grandiozs SPA kompleksa plāns Jūrmalas parka ziemeļu daļā, pašā piekrastē. Vai alus brūvēšanai, desu ražošanai, lauksaimniecībai, veikaliem, būvniecībai, viesnīcām – visam būs vieta šajos plānos? Alum vairs ne, to jau zinām. Pilsētā klīst runas, ka tikšot pārdots arī “Kurzemes bekons”, savukārt par veikaliem it kā notiekot pārrunas ar veikalu tīklu “Elvi”. Bet Griģis tikai krata galvu un atkal saka nē…

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”