Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
pārvalde turpina īstenot ES Kohēzijas fonda pilotprojektu ”Liepājas ostas
Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākas darbu
tehnoloģijas noteikšana”. Pilotprojekts tiek īstenots 10 hektāru platībā Karostas
kanāla vidienē, portālu informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Darbus Karostas kanālā veic personu
apvienība ”Eko osta RR”, līguma summa – 2 192 094,99 eiro bez PVN.

Līgumu
par projektēšanas, piesārņoto dūņu izsmelšanas un apstrādes darbu veikšanu
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde noslēdza šā gada 2. jūlijā ar
personu apvienību ”Eko osta RR”, ko veido SIA ”Riga rent”, SIA ”Eko osta” un
SIA ”E Daugava”, kas iepirkumā iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

”Projekta
mērķis ir noteikt labāko tehnoloģiju piesārņoto dūņu izsmelšanai, jo līdz šim
visas tehnoloģijas, kas izstrādātas vairāk kā desmit gadu garumā, ir bijušas
teorētiskas, bet pilotprojekts nodrošina iespēju pārbaudīt tehnoloģijas dzīvē
jau rūpnieciskos apmēros,” stāsta 

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Pēc
tehniskā projekta izstrādes ”Eko osta RR” ir uzsākusi dūņu
izsmelšanu, apstrādi un noglabāšanu aiz rievsienas. Kā pastāstīja ”Eko osta RR” projekta vadītājs Jānis Purakalns, šobrīd
darbi notiek pilnā sparā – tiek izsmeltas piesārņotās dūņas, tad ar baržām tās
aizved līdz rievsienai, kur tās tiek atšķaidītas ar ūdeni, atdalot tehnogēnos
priekšmetus, kas pārsvarā ir dažādi sadzīves atkritumi. Tad piesārņotās dūņas
tiek pārsūknētas uz attīrīšanas laukumu, kur atdala smiltis un dažādu frakciju
akmeņus, bet pašas dūņas atūdeņo un sagatavo noglabāšanai deponēšanas laukumā
aiz rievsienas.

Jau
iepriekš ir veikta piesārņoto dūņu ķīmiskā analīze un Jānis Purakalns
apstiprina, ka tur ir atrodami gluži vai visi Mendeļejeva tabulas ķīmiskie
elementi, bet svarīgākais esot noteikt, kurā no izsmelto dūņu sastāvdaļām ir
lielākā piesārņojuma koncentrācija.

Šobrīd
projekta īstenotāji pārbauda vismaz trīs dažādas piesārņoto dūņu izsmelšanas,
seperācijas jeb attīrīšanas un noglabāšanas tehnoloģijas. ”Eko osta RR”
pārstāvis Andrejs Laškovs norāda, ka jau šobrīd ir skaidrs, kura no
tehnoloģijām būtu atbilstošākā, bet pilnīgi droši tā tiks apstiprināta un aprakstīta
projekta noslēguma ziņojumā.

Saskaņā
ar noslēgto līgumu, darbi jāpabeidz līdz gada beigām un kopējais izsmeļamo dūņu
apjoms ir aptuveni 50 tūkstoši kubikmetri. Šobrīd ir izsmelti nedaudz vairāk par 10 tūkstošiem kubikmetru dūņu, un, ja darbi notiks esošajā tempā, tad projektu pabeigs noteiktajā termiņā,
atzīst projekta būvuzraugs Arnis Mazalis, kurš ikdienā seko līdzi dūņu
izsmelšanai, attīrīšanai un noglabāšanai.

46Skatīt galeriju