Akmeņogļu kravu plūsmas atjaunošanās caur Latviju vēlreiz apliecina Latvijas tranzīta koridora un ostu pievilcību un nepieciešamību Krievijas uzņēmējiem, turklāt pieaugumu veicina pasaules energoresursu tirgus konjunktūra, norāda ministrija. “Tomēr vienlaikus jāapzinās, ka ostām un visiem loģistikas procesa dalībniekiem aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes – kravu diversifikācijas, kā arī jāturpina darbs pie pievienotās vērtības kāpināšanas ostās,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe gan skaidro, ka Liepājas ostā ogles nepārkrauj un pagaidām tas nav arī plānots. “Vietās, kur iepriekš bija ogļu kalni, šobrīd tiek krauti konteineri līnijai Liepāja–Gdaņska un līdzās uzbūvētas noliktavas koksnes granulām. Energoresursu kravas ostā joprojām ir, tikai uzņēmēji spējuši pielāgoties tirgus situācijai, palielinot koksa šķeldas eksportu, kā arī pārkraujot koksnes granulas, kas ir salīdzinoši jauns produkts,” pauž SEZ pārstāve.

Šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā kopumā pārkrauts 6,374 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,4 procentiem vairāk nekā pagājušogad attiecīgajā laika posmā. Joprojām visvairāk pārkrauj beramkravas (66%) – labību un labības produktus, celtniecības materiālus, koksnes granulas, šķeldu u.c.

Aizvadītajā mēnesī kopumā pārkrauts 580,2 tūkstoši tonnu jeb par 10,8% vairāk nekā 2020. gada novembrī.