Aptuveni trešdaļai uzņēmumu, kas savu darbību sāk Kurzemes biznesa inkubatorā, neizdodas pārkāpt slieksni, lai kļūtu pilnībā patstāvīgi, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Kurzemes biznesa inkubatora direktors Ingus Palapis.
Maksimālais laiks, ko uzņēmums var pavadīt inkubatorā, ir četri gadi, taču vidēji divu gadu laikā uzņēmums ir gatavs “iet lielajā dzīvē” vai arī jāsaprot, ka ideja nav bijusi veiksmīga un jāpieliek punkts, lai savu gūto pieredzi ieguldītu kādā citā projektā, sacīja Palapis.

“Arī ikdienā cilvēkus piemeklē dažādas neveiksmes, piemēram, piedeg ēdiens, taču tā nav dzīves traģēdija,” sacīja Palapis. “Līdzīgi ir arī ar biznesu – it kā ir laba ideja, esi gājis un darbojies, taču ir kādas ārējas sakritības, kas neļauj to projektu veiksmīgi palaist dzīvē.”

Inkubatora mērķis ir izveidot stabilus un finansiāli patstāvīgus uzņēmumus, līdz ar to, uzņēmumam sākot darboties, inkubators sniedz atbalstu 80% līdz 85% apjomā no uzņēmumam izmaksām, taču ar katru gadu atbalsta apjoms samazinās, skaidroja Palapis, norādot, ka mērķis ir izveidot stabilus un patstāvīgus uzņēmumus, ar pastāvīgu klientu bāzi un naudas plūsmu.

“Tā banālā lieta biznesā ir, lai ienākumi pārsniegtu izdevumus un uzņēmums spētu strādāt ar peļņu. Ja peļņas nav, liekam malā un sākam kaut ko citu,” sacīja Palapis.

Viņš gan uzsver, ka inkubators finansiāli neiesaistās uzņēmuma pamatlīdzekļu iegādē, taču var palīdzēt sagatavot pieteikumus dažādām atbalsta programmām un prezentācijas potenciālajiem investoriem, kā arī palīdzēt atrast biznesa attīstībai nepieciešamos kontaktus.

“Kontakti ir netaustāmais ieguvums,” sacīja Palapis. “Kādreiz, mūsu vecāku laikos, bija tāds vārds blats. Tagad, ienākot angliskajai terminoloģijai, mēs to saucam par “netvorkingu” – tas ir ļoti daudz, ja zinām, pie kurām durvīm pieklauvēt, ja mēs dalāmies ar savām idejām un saņemam pretī citas idejas.”

Uz inkubatoru nākt dažādi cilvēki, sacīja Palapis. Ir cilvēki, kas nāk ar skaidru ideju un sakārtotiem darījumiem, kuriem ir liela pieredze un partneri, taču ir arī “trakās idejas”, kuras ir rūpīgi jāizvērtē.

“Ir gadījumi, kad cilvēks atnācis ar traku ideju, mēs esam to pārrunājuši, viņš inkubatorā saticis citu cilvēku ar tikpat traku ideju, kā rezultātā radusies vēl kāda trešā ideja, kas jau ir dzīvotspējīga,” sacīja Palapis. “Pozitīvais skatījums ir ļoti svarīgs, un to mēs vienmēr novērtējam. Ir labi, ka cilvēki grib kaut ko darīt, nevis stāvēt rindā pēc pabalstiem.”

Finansējuma avoti projektiem ir ļoti dažādi, sacīja Palapis. Nav daudz tādu gadījumu, kad cilvēki atnāk ar saviem finanšu resursiem, jo ekonomiskā situācija valstī neļauj cilvēkiem veidot lielus uzkrājumus. Kā norāda inkubatora direktors, bankas nav gatavas finansēt jaunus projektus, un tas esot saprotams, taču finansējums pieejams dažādās programmās kādreizējā Hipotēku bankā jeb ALTUM, tāpat inkubators palīdz jaunajiem uzņēmējiem atrast investorus.

“Ir finansiāli ietilpīgi projekti, kas prasa lielus finanšu un laika resursus, bet ir arī projekti, kas prasa tikai lielu uzņēmību un pareizos kontaktus un zināšanas, kā pareizi attīstīties,” sacīja Palapis.