Darbību apturējušais metalurģijas uzņēmums “Liepājas metalurgs” “ies uz maksātnespēju”, intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” pavēstījis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Tas gan nenozīmējot, ka uzņēmumu nevar “atdzīvināt”, un joprojām saglabājas iespēja, ka “Liepājas metalurgs” strādās, taču jautājums esot par termiņiem un veidu, kā pie tā nonākt. Ministrs uzskata, ka arī investors uzņēmumam “agri vai vēlu” tiks piesaistīts.

Vilks atzīst, ka valsts galvojuma izsniegšana “Liepājas metalurgam” savulaik bijusi politiska kļūda, bet ierēdņiem un Valsts kasei neko pārmest nevar.

“Bija politiska vēlme tikt pie kārdinoša populistiska galvojuma,” norāda ministrs.

Akcionāru nesaskaņas skaidri parāda, ka atrast investoru, kurš būtu gatavs ieguldīt līdzekļus, lai atjaunotu ražošanu uzņēmumā “Liepājas metalurgs”, ir tikpat kā neiespējami, “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), netieši atzīstot, ka uzņēmumu, visticamāk, sagaida maksātnespējas process.

“Akcionāru nesaskaņas skaidri parāda, ka atrast investoru ir tikpat
kā neiespējami. Neviens investors nav labdaris – tās ir biznesa
haizivis, kas savus brīvos līdzekļus iegulda tur, kur viņi redz, ka
uzņēmums var ekonomiski efektīvi strādāt,” sacīja Sesks. Viņš atzina, ka
attiecības starp trijiem “Liepājas metalurga” akcionāriem joprojām ir kareivīgas un šo attiecību dēļ ciešot valsts, pašvaldība un uzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus Sesks atzina, ka vairāki uzņēmumi joprojām izrāda interesi par “Liepājas
metalurgu” un esot “zināmas cerības, ka investori uzņēmumā ienāks”.
“Bet tas var notikt tikai tajā brīdī, kad akcionāri vairs netraucēs šāda
investora ienākšanai”. Kā atzina Liepājas mērs, arī valdība vairs neuzticas esošajiem akcionāriem un “nevar spert nākamos soļus uzņēmuma glābšanā”.

“No tehniskā viedokļa raugoties, uzņēmums ir modernizēts un tehniski
darboties spējīgs, taču trūkst finanšu resursu, par ko iepirkt
metāllūžņus, energoresursus un citas ražošanai vajadzīgas lietas,”
sacīja Sesks. Viņš arī atgādināja, ka Eiropas savienības noieta tirgi
joprojām stagnē, konkurence metalurģijas nozarē saasinās un vairāki
metalurģijas uzņēmumi Eiropā slēgti.

Savukārt “Liepājas metalurga” administrators Haralds Velmers sacīja:”Nekas neliecina, ka kāds vēlētos piesaistīt investoru “Liepājas metalurgam”

“Likumā noteiktajā finanšu grūtībās nonākušās AS “Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna pārkāpumu novēršanas termiņā ir atlikušas 22 dienas. Tas nozīmē šajā laikā piesaistīt investoru un saņemt aizdevumu, kā arī pašiem potenciālajiem investoriem apliecināt savu interesi. Diemžēl nekas neliecina, ka kāds šīs iespējas vēlas izmantot, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Liepājasmetalurga” TAP administrators Haralds Velmers.

“Uzņēmuma valdē aizdevuma izsniegšanas projekta nav. Tāda nav arī manā rīcībā. Runa ir par vairākiem desmitiem miljonu latu aizdevumu, tāpēc saskaņošana valdē un ar kreditoriem nevar notikt pēdējā brīdī. Būtiski – tā kā ir sasaukta akcionāru ārkārtas sapulce pamatkapitāla palielināšanai, investori var nākt ar savām iniciatīvām. Bet arī tas nav noticis,” skaidroja Velmers.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

“Nepieciešamā aizdevuma summa TAP plāna izpildei ir 37 miljoni latu, kas jāsaņem ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim,” iepriekš norādīja TAP administrators Haralds Velmers, paskaidrojot, ka līdz 30.septembrim bija jāsaņem pirmā daļa no aizdevuma summas desmit miljonu latu apmērā, līdz 31.oktobrim – otrā daļa no aizdevuma summas 15 miljonu latu apmērā, bet līdz 31.decembrim – trešā daļa 12 miljoni latu apmērā.

“Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu “Prudentia Advisers”.

TAP laikā “Liepājas metalurgs” plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu, fokusējoties uz tirgiem, kas ir ģeogrāfiski tuvāki un ar augstākām peļņas iespējām. Tāpat TAP laikā plānots ieviest profesionālāku tirgus analīzi, lai uzņēmums spētu elastīgi plānot pārdošanas iespējas ar augstāku peļņas potenciālu. Savukārt, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus TAP plāna īstenošanas laikā, “Liepājas metalurgs” plāno nodalīt ar tā pamatdarbību nesaistītus aktīvus un pārdot tos citām komercsabiedrībām vai fiziskām personām – šo pasākumu rezultātā rūpnīca plāno iegūt papildu naudas līdzekļus vismaz 3 765 000 latu apmērā.