Šodien pilsētas domē Attīstības komitejas sēdē bija aicināti piedalīties
a/s “Liepājas metalurgs” (LM) vadības pārstāvji, lai deputātiem
skaidrotu situāciju uzņēmumā. LM valdes priekšsēdētājs Valērijs
Terentjevs atklāja, ka LM līdz 15.aprīlim apturētas pamatražotnes, kā
arī uzņēmumā tiek spriests par darbinieku skaita samazināšanu, portāls
uzzināja Attīstības komitejas sēdē.

Attīstības komitejas sēdē piedalījās LM valdes priekšsēdētājs V.Terentjevs un uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica, lai domes deputātiem sniegtu informāciju par situāciju uzņēmumā, kā arī atbildētu uz deputātus interesējošiem jautājumiem saistībā ar LM.

V.Terentjevs klātesošajiem paziņoja, ka pamatražotnes uzņēmumā līdz 15.aprīlim ir apturētas: ”Tad plānojam atjaunot ražošanu.” Viņš skaidroja, ka tiek gatavots plāns saistībā ar administratīvo izmaksu samazināšanu uzņēmumā: ”Nākamajā nedēļā to skatīs uzņēmuma valdes sēdē. Tad dzīvosim tālāk pēc jaunā plāna. Kā zināms, 18.martā valdībā tika iesniegts pirmais plāns, nu tiek sagatavots otrais.” 

LM valdes priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka lielākā daļa domes deputātu ir informēti par situāciju LM un uzsvēra: ”Uzskatu, ka televīzijā izskanējusi nepatiesa informācija. Akcionāri aktīvi strādā pie investoru meklēšanas. Vakar par vienu no investoriem informācija iesniegta arī Ekonomikas ministrijā, kur notika sanāksme. Nekāds dokuments šajā tikšanās reizē gan netika sagatavots, bet saņēmām solījumu, ka valdības darba grupa vēl atgriezīsies pie šī jautājuma skatīšanas un ieteikumus sagatavos MK sēdei, kas notiks 16.aprīlī. Arī konsultanti gatavo priekšlikumus par investoru piesaisti, lai palīdzētu uzņēmumam izkļūt no smagās situācijas.”

”Izskanējis jautājums, vai darbību turpinās uzņēmuma ēdnīca,” turpināja V.Terentjevs: ”Nesaprotu, kur radies šāds jautājums. Atbilde ir pozitīva: ēdnīca turpinās strādāt. Nav pat izskatīts jautājums par to, ka tā varētu pārtraukt savu darbību.” 

Viņš uzsvēra, ka 10.aprīlī, kad LM ir algas diena, uzņēmuma darbiniekiem algas izmaksātas pilnā apmērā, tajā pašā laikā atzīstot, ka LM gatavojas štatu samazināšanai: ”Analizējam situāciju. Katras struktūrvienības vadītājiem jāsagatavo priekšlikumus, ko darba grupa izskatīs.”

”Samazinājums balstās uz to, ka uzņēmumā samazinās ražošanas jauda. Līdzšinējo 70 līdz 75 tūkstošu tonnu produkcijas vietā apstiprināts aprīlī saražot 45 tūkstošus tonnu. Taču reālā situācija izdara korekcijas – saražosim šomēnes 35 tūkstošus tonnu, tādēļ jākoriģē strādājošo skaits.” 

”Štatu samazināšana tiks organizēta objektīvi un korekti, ņemot vērā visus apstākļus,” sola V.Terentjevs: ”Ceru, ka atradīsim kompromisu ar cilvēkiem, kurus reāli atlaidīs. Daļa štata vietu šobrīd ir vakantas. Ir arī cilvēki, kas pieņemti uz pārbaudes laiku, un no viņiem ir viegli šķirties. Bet būs arī daļa strādnieku, kas uzņēmumā strādā vairākus gadus un ilgāk. Taču apstiprinu, ka pieiesim šim jautājumam demokrātiski. Neviens no uzņēmuma strādniekiem nav pamests un izlikts aiz vārtiem, neatrisinot viņa problēmu.”

Deputāti LM pārstāvjiem uzdeva virkni jautājumu. Ivars
Kesenfelds pauda, ka pirms uzņēmuma rekonstrukcijas saņēmis informāciju, ka pēc
tās pabeigšanas darbinieku skaits tiks samazināts uzņēmumā strādājošo skaits,
saglabājot aptuveni 800 darba vietas. ”Uzskatu, ka tas būtu tikai loģiski, ka
pēc modernizācijas samazina darbinieku skaitu,” norādīja I.Kesenfelds,
jautājot: ”Ja uzņēmumā ir 2400 strādājošie, bet paredzēts saglabāt 800 darba
vietas, tad 1600 strādnieki ir lieki. Vai tā ir?”

V.Terentjevs, atbildot uz I.Kesenfelda jautājumu, uzsvēra:
”Pirms modernizācijas un tās laikā neviens nav solījis, ka rūpnīcā pēc
rekonstrukcijas pabeigšanas paliks 800 cilvēki. Ja kāds var atrast šādiem
izteikumiem pierādījumus, tad lai rāda tos! Tas, ka veicam modernizāciju,
praktiski saglabājot visas 2300 un nevis 2400 darba vietas ar vidējo algu 583
lati, nozīmē vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, to, ka uzņēmums cenšas arī
krīzes laikā turpināt nodarbināt cilvēkus un sociāli viņus aizsargāt. Otrkārt,
modernizācija bija nepieciešama, lai samazināt pašizmaksu. Treškārt, kas ir
ļoti būtiski, krīze sākās 2008.gada rudenī. 2009.gada beigās Finanšu ministrija
parakstīja valsts galvojumu, un tas tika darīts tikai pēc tam, kad bija saņemta
atļauja no Briseles. Vai Brisele nezināja, ka krīze nebeigsies ātri un kaut
kādas nozares vairs nebūs vajadzīgas? Jā, ir tirgus ekonomika, bet uzņēmēji
plāno savu darbību. Briselei, manuprāt, vajadzēja pirms atļaujas izsniegšanas
pateikt metalurgiem, ka šī nozare vairs nebūs vajadzīga, ieteikt pārprofilēt
ražošanu. Šāda ieteikuma nav bijis, arī Finanšu ministrija atbalstīja
modernizāciju, jo saprot, ka metalurģija stiprina valsti. Saņemto kredītu iztērējām
mērķtiecīgi – iekārta ir darboties spējīga, pagājušajā gadā projektā paredzētā
jauda tika sasniegta.” Viņš atzīst, ka ir gan dažas problēmas, taču tiekot
strādāts pie to risināšanas.

Deputāts Jānis Vilnītis norādīja, ka ir apzinājis astoņus LM
līdzīgus uzņēmumus, kuru saražotā produkcija gadā sasniedz miljonu tonnas, bet
kuros nodarbināti no 300 līdz 500 strādājošie. ”Visu cieņu, ka LM ir sociāli
atbildīgs uzņēmums, bet vēlētos uzzināt, ar ko pilsētai jārēķinās, ja uzņēmums
gatavojas izbeigt darba attiecības ar 185 līdz 230 strādājošajiem,” taujāja
J.Vilnītis. Tāpat viņš interesējās, kad tiks atrisināta gaisa piesārņošanas
problēma, kā arī, vai uzņēmums gatavs arī turpmāk atbalstīt sportu un vai
pašvaldībai jāpārņem stadionu apsaimniekošana.

LM valdes priekšsēdētājs attiecībā uz līdzīgiem metalurģijas
uzņēmumiem skaidroja: ”LM jaunajā tērauda kausēšanas kompleksā strādā aptuveni
400 cilvēku. Uzņēmumam ir elektriskais cehs, dzelzceļa cehs u.c. cehi. Plānā
ietverts punkts, kas paredz restrukturizēt LM shēmu. Proti, kādu no cehiem
izdalīs ārpus rūpnīcas valdījuma. Tas strādās neatkarīgi, bet LM slēgs ar to
līgumu. Kas mums ir viens velmēšanas cehs, citur skaitās viss uzņēmums.”
”Pagaidām plānojam atlaist 8 līdz 10% strādājošo. Bet tikai plānojam,” uzsvēra
V.Terentjevs: ”Vēl neviens nav atlaists.”

Atbildot uz J.Vilnīša jautājumu par vidi, viņš skaidroja: ”Martā
uzstādīja jauno iekārtu, kas ļaus sadedzināt izmešus, kas traucē liepājniekiem.
Šobrīd iekārta ir samontēta un strādā testa režīmā. Ir redzamas problēmas un
iekārtai vēl nav arī 100% atdeve, bet tiek veikti uzlabojumi, lai problēmas
atrisinātu.”

”Uzņēmums finansiāli atbalstīja sporta objektus, kuros
nodarbināti 550 līdz 600 bērni. Ja šie objekti vairs netiks apsaimniekoti, jau
nākamajā dienā tur staigās ar suņiem,” viņš turpināja un piebilda, ka tādēļ cer
turpināt sarunas ar pilsētas pašvaldību, kas varētu pārņemt šo objektu
apsaimniekošanu: ”Cits nekas neatliek, vērsīsimies pie domes ar lielu lūgumu
palīdzēt.”

Savukārt deputāte Elita Kosaka pauda bažas, ka cilvēkus, ko
LM atlaidīs, var tikt atstādināti, neievērojot likumdošanu: ”Tas nav normāli,
ka deputāti par 8 līdz 10% strādājošo atlaišanu Liepājas uzņēmumā uzzina no
preses! Kad būs gatavs plāns par atlaišanu? Vai uzņēmums aizmirsis, ka
kolektīvas atlaišanas gadījumā 45 dienas pirms atlaišanas par to jābrīdina NVA?”
Tāpat E.Kosaka taujāja, cik lielas ir LM parādsaistības pret pilsētas
pašvaldību un Liepājas SEZ, kā arī, cik līdzekļu nepieciešams bērnu sporta
aktivitāšu atbalstīšanai.

V.Terentjevs skaidroja: ”Ja 16.aprīlī uzņēmuma valde
apstiprinās jauno rīcības plānu, tad sāksies rīcība – brīdināsim tos cilvēkus,
kurus pēc mēneša paredzēts atlaist. Vai arī aicināsim šos cilvēkus kopā ar
struktūrvienību vadītājiem uz komisiju, lai precizētu, vai struktūrvienību
vadītāji rīkojušies objektīvi, piemēram, vai atlaižamo vidū nav kāds, kura
aprūpē ir mazgadīgie vai invalīdi. Bet pagaidām vēl nav valdes lēmuma!”

B.Imbovica norādīja: ”Nodokļu saistību uzņēmumam nav, ir
tikai tekošie maksājumi.” Viņa skaidroja, ka sporta atbalstam LM agrāk ik
mēnesi plānoja finansējumu 120 tūkstošu latu apmērā. Nu finansējums samazināts uz
70 tūkstošiem latu mēnesī. ”Uzņēmumam daudz straumes satecēja vienā upē,” viņa
tēlaini skaidroja: ”Krīze Eiropā, jāatmaksā ilgtermiņa saistības, turklāt
neviens nezināja, ka OIK būs tik liels. No aprīļa ik mēnesi LM par OIK jāmaksā
miljons latu, tādēļ situācija ir tāda, kāda ir. Valdībai uzņēmums neko neprasa,
tikai lūdz atbalstu. Arī iepriekš nekad neviens neko nav devis, tikai
atbalstījis.”

E.Kosaka uz to aizrādīja, ka ”Sadales tīkls” par 9 miljoniem
latu izbūvējis elektrolīniju: ”Tā ir visu enerģijas patērētāju nauda. LM strādā
stabili ar zaudējumiem. 2008.gadā bija peļņa 6 miljonu latu apmērā. Kā saskatāt
turpmāko attīstību un pastāvēšanu, ja četrus gadus strādājat ar zaudējumiem?”

V.Terentjevs neslēpa sašutumu: ”Nopietns investors kā pirmo
jautājumu uzdos: kur ir rozete, kur pieslēgt ražošanu? Ja tās nav, pacels
cepuri. Tas nozīmē, ka ”Sadales tīklam” bija jānodrošina līnija. Tīkli mūsu
reģionā ir vāji. Apakšstacijas izbūvēšana atrisināja tikai 50% problēmas, jo
sprieguma svārstību dēļ mirgoja lampas. Tādēļ LM bija spiests uzbūvēt
kondensatoru, kas izmaksāja lielu naudu.”

”Neesam pret to, lai attīstās zaļā enerģija. LM ar grūtībām
ir veicis modernizāciju, bet tajā pašā laikā uzņēmumam jāsubsidē citus. Ļaujiet
tikt galā ar modernizāciju un tad jautājiet, vai esam gatavi subsidēt Rīgas
TEC. Mums nav tādas naudas,” pauda V.Terentjevs: ”Latvijā OIK ir visaugstākā.
Vai tas ir normāli? Kaut esam patrioti, šī daļa nedrīkst augt tik strauji, jo
neviens to nevar pavilkt. Vairākās valstīs metalurģijas uzņēmumi par 80 līdz 90%
ir atbrīvoti no OIK. Slovākijā metalurgi atbrīvoti no OIK maksas pilnībā – tur tika
piešķirtas 15 miljonu eiro subsīdijas, lai segtu OIK. Tādēļ gribētu ierosināt,
lai vismaz gadu pēc modernizācijas uzņēmums tiktu atbrīvots no OIK. Galvenais
faktors ir ārējais, nevaram to ietekmēt. Ja uzlabotos tirgus situācija, LM
nebūtu spiests staigāt pa kabinetiem un ubagot.”

Deputāts Naums Vorobeičiks ierosināja pilsētas domē veidot
komisiju, kas palīdzētu risināt LM problēmas. Pret to kategoriski iebilda I.Kesenfelds:
”Pilsētas domei nepieder kapitāldaļas LM. Tā ir LM iekšēja problēma.”

Kā komitejas noslēgumā klātesošajiem aizrādīja domes
priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, sporta objektu uzturēšana un atbalsts
bērnu sportam, ko līdz šim finansēja LM, ir pašvaldības funkcija: ”Tādēļ
uzņēmuma ieguldījums jānovērtē. Un pašvaldības atbildība ir saglabāt radīto.”
Tādēļ pašlaik veic aprēķinus, lai finansētu jauniešu sporta komandas, kuras
līdz šim uzturēja LM, kā arī pārņemtu pašvaldības pārziņā tai piederošo,
uzņēmumam “Liepājas metalurgs” apsaimniekošanā
nodoto stadionu “Daugava” un blakus tam esošo rezerves laukumu.