Rīgas apgabaltiesa šodien atzina uzņēmēja Kirova Lipmana
īpašuma tiesības uz 11,5% “Liepājas metalurga”
akciju strīdā ar uzņēmuma akcionāru Sergeju Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būs 35% “Liepājas metalurga” akciju, ziņo aģentūra LETA.

Pilns spriedums būs pieejams 16.maijā, kad to 20 dienu laikā
varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Tiesa noteikusi sprieduma izpildi desmit dienu laikā no tā
stāšanās spēkā.

Lietas izskatīšana notika aiz slēgtām durvīm. Kā aģentūrai
LETA iepriekš pastāstīja Lipmana pārstāvis advokāts Pāvels Rebenoks, lēmums par
slēgtu tiesas sēdi iepriekš tika pieņemts pēc “Liepājas
metalurga” – trešās personas šajā lietā – lūguma, jo lietā it kā esot
skarts komercnoslēpums.

Pēc tiesas sēdes S.Zaharjina pārstāvji norādījuši, ka tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tomēr plašākus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Kā portālu informēja a/s ”Liepājas metalurgs” Sabiedrisko
attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece, spriedums viennozīmīgi tiks pārsūdzēts Augstākās
tiesas Palātā. Taču viņa uzsvēra: ”A/s ”Liepājas metalurgs” turpmāko darbību
tiesas lēmums neiespaido.”

Savukārt K.Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks sacījis, ka šis ir diezgan objektīvs rezultāts, bet vēl ir grūti spriest par motivāciju, jo nav pieejams pilns spriedums.

“Manuprāt, cita sprieduma nemaz nevarēja būt, jo gada laikā Zaharjina kunga advokāti tā arī nenosauca nevienu iemeslu, kāpēc viņam būtu tiesības uz šīm strīda akcijām,” secinājis P.Rebenoks.

Viņš aicinājis S.Zaharjinu domāt nevis par sprieduma pārsūdzēšanu, bet gan domāt par pašu rūpnīcu, jo “šis ir īstais un pēdējais laiks”, kad S.Zaharjinam vajadzētu sēsties pie galda un risināt problēmas, bet ne tiesas sēdē.

Tikmēr K.Lipmans izteicies, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un “Zaharjinam ir jāatdod manas akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa”. “Tās ir manas akcijas, kuras es nodevu uz laiku Zaharjinam, lai viņš “Liepājas metalurga” vārdā vestu sarunas par līdzekļu piesaisti rūpnīcas modernizācijai,” norādījis K.Lipmans, piebilstot, ka viņam ir žēl, ka S.Zaharjins rīkojies negodprātīgi, vēloties akcijas par katru cenu paturēt sev.

Lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa sāka pērn
14.septembrī. Toreiz tika noraidīts S.Zaharjina pārstāves Sintijas Radionovas
pieteikums atcelt apķīlājumu minētajām akcijām. P.Rebenoks toreiz tiesā
skaidrojis, ka K.Lipmans, ceļot prasību pret S.Zaharjinu, vēlas atgūt no viņa 11,5%
jeb 1 950 550 “Liepājas metalurga”
akciju 1,95 miljonu latu vērtībā. Šīs akcijas prasītājs atbildētāja valdījumā
uz laiku esot nodevis 2003.gada 24.septembrī, pārskaitot tās S.Zaharjina
vērtspapīru kontā.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka “Liepājas metalurgam” bijuši lieli modernizācijas
plāni, bet akcionāru sastāvs – ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi
uzņēmēji mutiski vienojušies, ka K.Lipmans savas akcijas uz laiku nodos S.Zaharjina
valdījumā, lai S.Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem
un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidrojis P.Rebenoks.

Pēc advokāta teiktā, K.Lipmans nekad neesot nodevis S.Zaharjinam
īpašuma tiesības uz saviem 11,5% “Liepājas
metalurga” akciju, bet tikai uzticējis S.Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas
līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies “Liepājas
metalurga” ražošanas procesa modernizācija. 2009.gadā K.Lipmans sācis
atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo “Liepājas
metalurga” vadība publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija pabeigta.
Tomēr S.Zaharjins atteicies K.Lipmanam akcijas atdot, skaidrojis P.Rebenoks.

K.Lipmana procesuālie oponenti uzdevuši P.Rebenokam dažādus
jautājumus, tostarp viņi vēlējušies uzzināt, vai K.Lipmans bieži slēdz vairāku
miljonu vērtus darījumus, neparakstot nekādus dokumentus, bet tikai vienojoties
mutiski. P.Rebenoks atbildējis, ka neredz nekādus šķēršļus šādai praksei, ja vien
darījuma partneri viens otru uzskata par godprātīgiem un uzticamiem.

S.Zaharjins intervijā laikrakstam “Dienas
Bizness” iepriekš norādījis, ka šī tiesvedība viņam esot pārsteigums, tomēr
vienlaikus S.Zaharjins to atbalsta. “Varbūt pat labi, ka tiesa izšķir šo
lietu un pieņem juridiski pamatotu lēmumu,” sacījis S.Zaharjins, norādot, ka
patlaban akciju cena ir daudz augstāka nekā 2003.gadā.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” konsolidētie zaudējumi pērn
bija 10,3 miljoni latu, liecina biržā “NASDAQ OMX Riga” publicētais
auditētais konsolidētais 2012.gada pārskats.

2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni lati.

Uzņēmuma konsolidētais neto apgrozījums pērn bija 321
miljons latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā, kad “Liepājas metalurga” apgrozījums sasniedza 221,6
miljonus latu.

Iepriekš biržā iesniegtajā neauditētajā konsolidētajā pārskatā
bija norādīts, ka “Liepājas
metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni
latu, bet uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latus.

Kā teikts vadības ziņojumā, neto apgrozījuma pieaugums
saistīts ar armatūras ražošanas un realizācijas pieaugumu, salīdzinot ar
2011.gadu.

Meitasuzņēmums AS “Liepājas
osta LM” pērn pārkrāvusi 2,7 miljonus tonnas kravu, kas ir par 58% vairāk
nekā 2011.gadā. 2012.gadā izveidotais uzņēmums SIA “LM Resurss”
dibināts ar mērķi pilnveidot melno metāla lūžņu tirdzniecību, uzglabāšanu un
pārstrādi. Lai attīstītu savu darbību, “LM Resurss” reģistrēja piecus
meitasuzņēmumus.

Kā svarīgākie notikumi pērn norādīta tērauda ražotnes
apgūšana un infrastruktūras izveide, “Liepājas
osta LM” 50.piestātnes rekonstrukcijas pabeigšana ar kopējām investīcijām
1,6 miljonu latu apmērā, jauna portālceltņa iegāde un graudu termināļa otrās
kārtas nodošana ekspluatācijā sadarbībā ar SIA “Dan Store”.

Lai nodrošinātu stabilitāti, SIA “Rūķis LM” un SIA
“Liepājas naglas” pastiprināti
pievērsa uzmanību jaunu klientu piesaistei, izmaksu optimizācijai un jaunu
tirgu izpētei, teikts pārskatā.

Savukārt “Liepājas
metalurga” mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni
latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 206,1
miljons latu.

Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu
apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni lati.

Kā teikts vadības ziņojumā, zaudējumi 2012.gadā saistīti ar
esošo melnā metāla tirgus situāciju. Realizācijas cenu līmenis, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, samazinājās par 2,5%, bet ražošanas izmaksas ir
palielinājušās.

Pērn “Liepājas
metalurgs” obligāto iepirkumu komponenti samaksāja 5,9 miljonu latu
apmērā, kas ir par 168,2% vairāk nekā 2011.gadā.

Kā svarīgāko kompānija atzīmē, ka pērn plānotās projekta
jaudas sasniegšanai pilnveidota lūžņu padošanas sistēmas COSS tehnoloģija. Tika
izbūvēti autoceļi 8415 kvadrātmetru platībā un tehnoloģiskie ceļi 3020
kvadrātmetru platībā.

Elektrotēraudkausēšanas ražotnes darba nodrošināšanai pērn
investīcijās ieguldīti 15,6 miljoni lati. Kopš modernizācijas uzsākšanas
tērauda ražotnes modernizācijā un infrastruktūras izveidošanā ieguldīti 81,9
miljoni lati, to skaitā “UniCredit” līdzekļi 60,1 miljona latu apmērā.

Ziņojumā arī atzīmēts, ka saistībā ar tērauda ražošanas
tehnoloģijas rekonstrukciju, akciju sabiedrībai “Liepājas
metalurgs” ir ilgtermiņa saistības 46,3 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā pasaules melnā metāla tirgus krīzi, 2012.gada
31.decembrī “Liepājas metalurga”
īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmo līdzekļu summu. Uzņēmums ievēro
piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot, ka ir pieejami finanšu
resursi saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos, apgalvots pārskatā.

“Liepājas
metalurgs” dibināts 1882.gadā. Kopš neatkarības atgūšanas un uzņēmuma
privatizācijas 1996.gadā uzņēmums pamatā specializējies armatūras tērauda
ražošanā eksportam. Uzņēmums piedāvā dažādu metalurģisku produkciju no
mazoglekļa un mazleģēta tērauda.

“Liepājas
metalurga” apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie
akcionāri pagājušā gada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, Iļja
Segals ar 21,03% akciju, kā arī Kirovs Lipmans, kuram piederēja 23% akciju.

“Liepājas
metalurga” akcijas tiek kotētas “NASDAQ OMX Riga” Otrajā
sarakstā.

Valsts kase šonedēļ “Liepājas
metalurga” vietā veica valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu
Itālijas bankai “UniCredit”, samaksājot 6 128 456 eiro (4 307 103
latus). Līdz ar šo maksājumu Valsts kase oficiāli kļuvusi par “Liepājas metalurga” kreditoru.