Uzrunājot ministrus, politiķus, Valsts prezidentu un citas amatpersonas, šodien, 23.janvārī, notiekošajā Stratēģiskās attīstības komisijas forumā “Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai”, Liepājas domes priekšsēdētājs U.Sesks aicināja pārskatīt valsts enerģētikas politiku, kas šobrīd kavē Latvijas lielāko ražojošo uzņēmumu darbību, tai skaitā radot draudus “Liepājas metalurga” konkurētspējīgai darbībai.

“Mēs runājam par to, ka jāveicina ražošana, ka nepieciešamas jaunas darba vietas un to prasa arī iedzīvotāji, taču pieņemtie lēmumi ir pilnīgi neatbalstoši. Ja valsts vēlas veicināt zaļās enerģijas ražošanu, tad jāmaina atbalsta mehānisma kārtība, jo nav pareizi, ka “Liepājas metalurgam”, cementa ražotājam “Cemex” un citiem lielajiem rūpniecības uzņēmumiem jāmaksā tik nesamērīgi liels tā sauktais “zaļās komponentes” maksājums. Ja tā turpināsies, tad nevaram cerēt, ka Latvijā būs mūsdienīga energoietilpīga rūpniecība,” uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs U.Sesks.

Kā informē domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, tad U.Sesks norādīja, ka šobrīd ražojošo uzņēmumu obligātā iepirkuma komponentes maksājums ir nesamērīgi liels – ja vēl pagājušajā gadā “Liepājas metalurgam” šis maksājums bija 6 miljoni latu, tad šogad tie ir jau 9 miljoni, bet nākamgad šī obligātā maksājuma summa varētu pieaugt līdz 15 miljoniem, kas faktiski nozīmē, ka lielākie uzņēmumi vairs nevar sekmīgi konkurēt starptautiskajos tirgos.

“”Liepājas metalurgs” ir ne tikai nozīmīgākais darba vietu nodrošinātājs Liepājā, no kā ir atkarīga vairāk nekā 2300 liepājnieku ģimeņu labklājība, bet tas ir arī visas Latvijas rūpniecības viens no lielākajiem flagmaņiem, tāpēc ir skaidri jāapzinās sekas, pie kā nonāksim, ja nepārdomātas enerģētikas politikas dēļ šis uzņēmuma nonāks pie bankrota sliekšņa. No šī uzņēmuma ir atkarīga gan Liepājas kā pilsētas attīstība, gan mūsu ostas attīstība, caur kuru tiek eksportētas uzņēmuma saražotā produkcija, gan arī jāņem vērā, ka tas ir viens no lielākajiem klientiem gan uzņēmumam “Latvenergo”, gan “Latvijas gāzei”, gan “Latvijas Dzelzceļam”,” norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs U.Sesks.

U.Sesks iecerējis nākamnedēļ tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu situāciju un rosinātu uz situācijas risinājumu, ziņo A. Rjabcevs.

Kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs norādīja, ka Latvijā ir jāattīsta kūrorti un pauda neizpratni par to, ka NAP nav pieminēta Liepājas lidosta.

“Esmu pētījis diezgan daudz Austrijas un Itālijas pieredzi, kā tūristus varētu piesaistīt un ko tur dara pašvaldības. Tur vairākas pašvaldības sanāk kopā ar valsti, notīra vienu kalnu, uzbūvē pacēlāju, blakus jau privātais būvē viesnīcas un dažādas kafejnīcas, un tā ekonomika aiziet,” ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Sesks un atzina, ka Latvijā šādi projekti ir pārāk mazi, taču šī joma būtu jāattīsta.

Arī Liepāja vēlas attīstīt kūrortus. “Mēs šo nozari gribam attīstīt, gribam arī, lai valdība sadzird,” teica Sesks un piebilda, ka bez Eiropas fondiem kūrortus būs grūti attīstīt ‒ ja to arī varēs izdarīt, pakalpojums būs pārāk dārgs.

“Šajā plānošanas periodā visos plānos bija iekšā reģionālo lidostu attīstība un arī “Latvija 20‒30” ir skaidri un gaiši iezīmētas lidostiņas un enkuriņi Liepājā un Ventspilī, bet tagad nākamajā NAP 2014.‒2020.gadam nekur nevar lidostu atrast. Nu nav tās! Kurš saimnieks tā dara ‒ vienā periodā iedod naudu būvēt un nākamajā izsvītro ārā? Kaut kā dīvaini mums tas notiek,” trešdien forumā “Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai” neizpratni pauda Sesks.

Viņš sacīja, ka šajā jautājumā vēl meklēs taisnību un sapratni, kādēļ tā vajadzēja darīt un kāds tam ir mērķis.

Savukārt runājot par Nacionālajo attīstības plānu (NAP) Sesks norādīja, ka Liepāja turpina lidostas attīstību, taču pietrūkst līdzekļu. Tostarp viņš vērsa uzmanību uz Eiropas Savienības prasībām ‒ lai gan lielākajā daļā Eiropas lidostu nav cietu joslu skrejceļu malās, Liepājai tādas tiek prasītas. “Mums būs jāuztaisa. Līdz ar to mums pašlaik trūkst līdzekļu. Mēs sākam tagad ar Satiksmes ministriju runāt, ko darīt ‒ uztaisīt lidostu, kura pilnībā neatbilst regulām, un sākt lidot, vai mest projektu pie malas, ko mēs negribētu,” informēja Liepājas mērs.

Viņš pastāstīja, ka pašlaik daudzi liepājnieki izmanto netālu esošās Palangas lidostas pakalpojumus.

Liepājas lidostas vienīgā īpašniece ir Liepājas dome. Lidostu apsaimnieko pašvaldības uzņēmums “Aviosabiedrība Liepāja”. Pagājušogad valdība Liepājas un Ventspils lidostām noteica valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu.

Minētajā forumā Liepājas mērs atzīmēja, ka Liepājas ostai ir potenciāls dubultot vai pat trīskāršot pārkrauto kravu apmēru, radot jaunas darbavietas.

Sesks norādīja, ka ostas padziļināšana šogad ļāva Liepājā apkalpot “Panamax” tipa kuģus un panākt būtisku apgrozījuma pieaugumu, turklāt Liepājas osta ir kļuvusi par otru lielāko darba devēju pilsētā pēc “Liepājas metalurga”.

“Osta ir attīstīties spējīga un konkurētspējīga. Patlaban mēs domājam jau par nākamajiem soļiem,” teica pilsētas mērs.

“Attīstības potenciāls ir milzīgi liels,” atzina Sesks un piebilda, ka tam gan būs jāpievelk dzelzceļš un jāturpina padziļināt ostu.

Jau ziņots, ka Liepājas ostas stividorkompānijas 2012.gadā pārkrāvušas 7,432 miljonus tonnu kravu, kas ir par 53% vairāk nekā 2011.gadā un lielākais kravu apgrozījums, kāds līdz šim pārkrauts Liepājas ostā. Liepājas osta ir trešā lielākā Latvijas osta pēc kravu apgrozījuma.