Grūtībās nonākušajam metālapstrādes uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) ir maksātnespējas pazīmes, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norādīja, ka valdības sēdē otrdien Privatizācijas aģentūras pārstāvji informēja par aktuālo situāciju KVV. Sarunas ar kompānijas akcionāriem kļuvušas neproduktīvas, KVV ir maksātnespējas pazīmes, un ar pašreizējiem akcionāriem iespējas rūpnīcai atjaunot darbu ir minimālas.

Privatizācijas aģentūra līdz nākamajai nedēļai izvērtēs labāko tālākas rīcības scenāriju un piedāvās to valdībai, lai valsts varētu atgūt parādu no KVV.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka valsts pozīciju patlaban nevēlētos komentēt, ņemot vērā, ka ir augsti starptautiska investīciju strīda riski.

Ekonomikas ministrs trešdien, 18.maijā, dosies uz Liepāju spriest par situāciju saistībā ar KVV.

Tāpat Ašeradens apliecināja, ka viņa rīcībā ir informācija par KVV līdzīpašnieka Jevgeņija Kazmina aizturēšanu Ukrainā.

Visu parādu no grūtībās nonākušā metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) valsts varētu atgūt gadījumā, ja rūpnīca atsāktu darbu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Viņš norādīja, ka valsts joprojām nav saņēmusi apmierinošu piedāvājumu no KVV akcionāriem par uzņēmuma darbības restrukturizāciju.

Pēc premjera teiktā, Privatizācijas aģentūras izveidotajam uzņēmumam “FeLM” būs jāziņo valdībai par aktuālo situāciju kompānijā – valsts interesēs nav ieguldīt vairāk līdzekļu uzņēmumā, jācenšas atgūt pēc iespējas vairākas naudas.

Kučinskis norādīja, ka visu vairāk nekā 60 miljonu eiro atgūšana būtu iespējama, ja rūpnīca atsāktu darbu – ilgtermiņā.

Vienlaikus premjers pauda pārliecību, ka gadījumā, ja sāksies starptautisks investīciju strīds ar KVV akcionāriem, valsts varēs apliecināt, ka no savas puses izdarījusi visu, ko solījusi investoriem.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Ukrainas “KVV Group” pieņēma lēmumu par KVV konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus, to skaidrojot ar ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nesot ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei.

Valsts amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pēdējā laikā uzņēmuma akcionāru aktivitātes ir strauji samazinājušās. KVV ir gandrīz pilnībā apturējis visu darbību, atlaidis darbiniekus, tāpāt esot problēmas ar apsardzi rūpnīcā. Uzņēmuma akcionāri vairāk esot ieinteresēti kavēties pagātnē un spriest par jau notikušām lietām, nevis runāt par to, ko darīt nākotnē.

Valdība gaidīja no KVV akcionāriem priekšlikumus uzņēmuma darbības restrukturizēšanai, taču tie neesot bijuši pietiekami kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm. Finanšu ministrija KVV pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar KVV noslēgtajā līgumām, cedējusi Privatizācijas aģentūras uzņēmumam “FeLM”. Nākamo maksājumu no KVV valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.

Tāpat vēstīts, ka 2014.gada 2.oktobrī parakstīja līgumu par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas “KVV Group”, kas par “Liepājas metalurga” pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.