Liepājas tiesa 30.jūnijā pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Līdz nolēmuma pieņemšanai TAP lietā tiesa apturējusi tiesvedību uzņēmuma maksātnespējas lietā, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Velga Lūka.

TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Līdz ar tiesas lēmumu valsts gaida ziņu no kompānijas akcionāriem, ko tie īsti vēlas panākt ar TAP, aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norādīja, ka valsts puse, protams, respektē tiesas lēmumu, taču tagad jāmēģina no kompānijas akcionāriem noskaidrot, ko tie īsti cer panākt ar TAP – vai akcionāriem ir idejas, kā pārstrukturizēt uzņēmuma darbību, vai vienkārši tiek vilcināts laiks.

Ministrs atzīmēja, ka TAP pasākumu plāns, kas kompānijai līdz 30.augustam jāiesniedz tiesā, ir jāsaskaņo ar kreditoriem, tāpēc patlaban valsts gaida, kas īsti akcionāriem ir padomā. Valsts sagaida kādu konkrētu piedāvājumu no KVV, taču līdz šim tāds saņemt nav.

Vienlaikus Ašeradens pastāstīja, ka valsts puse turpina sekot līdzi tirgus situācijai nozarē, jo gadījumā, ja uzņēmuma TAP nebūs sekmīgs un sāksies tā maksātnespēja, valsts ir ieinteresēta rūpnīcas aktīvus pārdot kā vienu veselumu un nodrošināt, lai ražotne strādātu.

Valsts arī turpina nodrošināt aktīvu apsardzi kompānijā.

Privatizācijas aģentūras uzņēmuma “FeLM”, kuram Valsts kase cedējusi saistības pret KVV, pārstāvis Jānis Rībens aģentūrai BNS pauda, ka atbilstoši TAP procedūrai īpašniekiem ir jānāk ar risinājuma piedāvājumu. “Šobrīd mēs neesam saņēmuši jebkādu informācija, ko uzņēmuma īpašnieki ir gatavi jaunu piedāvāt. Līdz šim piedāvātie restrukturizācijas priekšlikumi pamatā ir balstījušies uz uzņēmumu īpašnieku vēlmēm saņemt speciāli uzņēmumam pielāgotas dažādas atlaides no Latvijas valsts un Latvijas valsts saistītiem uzņēmumiem, kā arī KVV vadība vairākkārt ir apstiprinājusi uzņēmuma īpašnieku nevēlēšanos investēt uzņēmumā papildu līdzekļus, lai risinātu samilzušās finanšu problēmas,” norādīja Rībens.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespēja. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies AS “G4S Latvia”.

Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras (PA) un “FeLM” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar “KVV Liepājas metalurga” parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka “KVV Grupas” piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai.

“KVV Grupas” izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka “KVV Group” nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildus ieguldījumus, kurus “KVV Grupa” nav gatava veikt. “KVV Group” arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Patlaban papildus riskus “KVV Liepājas metalurga” darbībai rada arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka “KVV Liepājas metalurga” īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Kā iepriekš ziņots, šā gada 22.martā valdība nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret “KVV Liepājas metalurgu”. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret “KVV Liepājas metalurgu” ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA “Deloitte Latvia” ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka “FeLM” pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.

Savulaik valsts “KVV Liepājas metalurgam” izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljonu eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt “KVV Liepājas metalurgs” nav veicis kārtējo maksājumu valstij.