Šādu lēmumu “KVV Group” vadība pieņēmusi ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei, vēsta “KVV Group” preses sekretāre Natalja Napadovskaja.

Pēdējo mēnešu laikā uzņēmuma akcionāri, neraugoties uz grūtībām, centās atjaunot ražošanu, rast konstruktīvu dialogu ar valdību, norāda N.Napadovskaja.

Viņa uzsver, ka akcionāri izstrādāja “KVV Liepājas metalurgs” parādu restrukturizācijas plānu, un gaidīja, ka valdība sniegs saprotamas atbildes par to, kad tiks pieņemts lēmums piemērot uzņēmuma elektrības rēķiniem samazinātu obligāto iepirkumu komponenti (OIK).

“KVV Group vadība” vairākkārt norādīja, ka uzņēmuma saglabāšanas plāns atbilst arī valsts interesēm.

“Mēs vadījāmies no tā, ka akcionāru un valsts interesēm ir kopsaucējs – saglabāt vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, attīstīt metalurģijas un melno metālu pārstrādes nozari, saglabāt darba vietas simtiem cilvēku,” uzskata “KVV Liepājas metalurgs” valdes loceklis Igors Talanovs. “Diemžēl mēs sagaidījām vien uzsvērtu valsts amatpersonu distancēšanos no uzņēmuma problēmām. Tas jautājumu skaits, ko saturēja restrukturizācijas plānam sekojošā Valsts kases vēstule, kā arī klaji negatīvie plānam veltītie izteikumi vēl pirms beigusies tā izskatīšana, neļāva akcionāriem saprast to, kad un kā varētu tikt rasts atbilstošs formāts dialogam.”

Kā norāda uzņēmumā, “KVV Group” investīciju departaments vēl 2015. gada novembrī organizēja neatkarīgu uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” auditu, kas parādīja: 2015. gadā uzņēmuma vērtība ir ievērojami mazāka par tā iegādes vērtību. Informācija par neatkarīgā audita rezultātiem tika sniegta visām ieinteresētajām pusēm – Valsts kasei, Finanšu ministrijai, Latvijas Ministru kabinetam, uzskaita N.Napadovskaja – neraugoties uz to, virkne amatpersonu arī pēdējos mēnešos turpināja lietot nepatiesus datus par uzņēmuma stāvokli, kas raisīja neizpratni akcionāros.

Ņemot vērā to, ka 2014. – 2015. gadā akcionāri ir ieguldījuši uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs” vairāk nekā 50 miljonus eiro, kā arī visus iepriekšminētos negatīvos faktorus, uzņēmuma darbību nolemts iekonservēt, paziņo N.Napadovskaja.

“KVV Liepājas metalurgs” akcionāru lēmums par rūpnīcas konservāciju, nesagaidot valdības nākamās nedēļas lēmumu, apliecina neticību pašu izstrādātajai kompānijas darbības stratēģijas ilgtspējai, aģentūrai BNS finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas viedokli pauda viņas padomnieks Arno Pjatkins.

Valdība nākamnedēļ, skatot jautājumu par “KVV Liepājas metalurgu”, ņems vērā šo akcionāru soli.

Pagaidām gan nav zināms, cik “KVV Liepājas metalurga” darbinieku varētu zaudēt darbu līdz ar rūpnīcas konservāciju, taču ministre ir sazinājusies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kur apliecināts, ka iestādes rīcībā ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai sniegtu atbalstu bez darba palikušajiem.

Savukārt Finanšu ministrijā aģentūrai BNS pavēstīja, ka uzņēmuma darbības pārtraukšana ir “KVV Liepājas metalurga” vadības lēmums un valsts to nevar ietekmēt. “Joprojām ceram, ka ar “KVV Liepājas metalurgu” izdosies vienoties par uzņēmuma restrukturizācijas plānu, kas prasīs ne tikai valsts atbalstu, bet arī pašu īpašnieku/akcionāru ieguldījumu un vēlmi strādāt,” norādīja ministrijā.

Jau vēstīts, ka pirms pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, valdība grib pārliecināties par AS “KVV Liepājas metalurgs” vēlmi turpināt darbu. “Esam uzņēmuma akcionāriem uzdevuši vairāk nekā 40 papildu jautājumu, lai viņi paskaidro “KVV Liepājas metalurga” restrukturizācijas plānu, jo patlaban tas vairāk izskatās pēc uzņēmuma akcionāru vēlmju saraksta, nevis tiek pausta uzņēmuma gatavība strādāt ilgtermiņā,” iepriekš izteikusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pēc viņas teiktā, ar papildu jautājumiem valsts vēlas noskaidrot, vai uzņēmums ir gatavas ieguldīt savas darbības nodrošināšanā, kā arī ir uzdoti praktiski jautājumi par metalurģijas uzņēmuma darbību.

Sadarbību ar “KVV Liepājas metalurga” pārstāvjiem ministre raksturoja kā smagnēju, jo uzņēmuma īpašnieki nav raduši strādāt Eiropas Savienības tirgū un viņi nespēj novērtēt, kādas šajā tirgū ir prasības un kādas ir valdības iespējas uzņēmumiem palīdzēt.

Finanšu ministre atturējās komentēt, kādu lēmumu pēc nedēļas varētu pieņemt valdība, bet pirms lēmuma ministri grib pārliecināties par to, vai uzņēmuma darbība ir iespējama.

Tāpat vēstīts, ka palēnām no AS “KVV Liepājas metalurgs” sāk aizplūst strādājošie, kuri ir zaudējuši cerību, ka rūpnīcā viņiem arī turpmāk būs darbs un alga. Rūpnīcas darbinieks Oļegs Vasiļjevs norādīja, ka strādājošo stāvoklis ir ļoti nenoteikts – darba nav, algu nemaksā, un nav arī rīkojuma par strādājošo atlaišanu. “Pamazām cilvēki paši raksta atlūgumu, lai reģistrētos bezdarbniekos,” klāstīja O. Vasiļjevs.

Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” 1.martā Valsts kasē iesniedza uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns “KVV Liepājas metalurga” 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns. Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt “KVV Liepājas metalurga” parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Valsts kase vakar informēja, ka pabeigusi izvērtēt metalurģijas uzņēmuma AS “KVV Liepājas metalurgs” iesniegto restrukturizācijas plānu un nosūtījusi uzņēmumam virkni oficiālu jautājumu par šo plānu. Atsaucoties uz Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu, Valsts kases pārstāve Eva Dzelme norādīja, ka šis plāns drīzāk esot dēvējams par uzņēmuma akcionāru vēlmju sarakstu un tajā nav neviena vērā ņemama piedāvājuma, kā uzņēmums varētu strādāt turpmāk.