Valsts apsver iespēju pastiprināt AS “KVV Liepājas metalurgs” apsardzi, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Avils Ašeradens (V).

Šodien ministri valdības sēdē aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par situāciju “KVV Liepājas metalurgā”.

Ašeradens stāstīja, ka valdība lēma nepieciešamības gadījumā palielināt apsardzi “KVV Liepājas metalurgā” un turpināt sekot līdzi situācijai uzņēmumā.

“Ja situācija pasliktināsies, domāsim, kā palielināt apsardzes spēkus uzņēmumā,” teica ekonomikas ministrs.

Tāpat Ašeradens informēja, ka viņš pagājušajā nedēļā apmeklējis “KVV Liepajas metalurgu” un pārliecinājies, ka visas iekārtas tiek uzturētas labā stāvoklī un situācija tiek kontrolēta. “Man nav ne mazākā pamata apgalvot, ka uzņēmumā notiktu kādas nelikumīgas darbības,” teica Ašeradens.

Arī PA vadītājs Vladimirs Loginovs atzina, ka visi “KVV Liepājas metalurga” aktīvi tiek apsargāti, ko nodrošina uzņēmums, taču nepieciešamības gadījumā valsts varētu palīdzēt pastiprināt apsardzi uzņēmumā.

Vaicāts, vai tomēr nebūtu izdevīgāk pārdot “KVV Liepājas metalurgs” aktīvus, Ašeradens atzina, ka šāds risinājums nebūtu efektīvs, jo Latvijā ir tikai viena moderna kausējamā krāsns, turklāt, ja tiek atrisināts jautājums par modernas velmētāvas iegādi, kas prasītu papildu 30-50 miljonu eiro finansējumu, tad pastāv iespēja, ka uzņēmums maina savu darbības profilu un rod risinājumu jaunu inovatīvu produktu ražošanai, tādējādi atrisinot dzīvotspējas jautājumu.

Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka Eiropas cīņa pret dempinga cenām metalurģijas nozarē ir izlēmīgāka un situācija nozarē nedaudz uzlabojas, tāpēc nevajadzētu pārvilkt svītru visam projektam. “”KVV Liepājas metalurga” krāsnis ir pietiekami modernas un tās ir vērtīgas. Katrā ziņā eksperti saka, ka labāk ir pārdot uzņēmumu kā kopumu, nevis pa daļām,” piebilda ministrs.

AS “KVV Liepājas metalurgs” nodokļu parāds ir aptuveni 1,5 miljoni eiro, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs.

Atbildot uz jautājumu, vai valsts grasās pieteikt uzņēmuma maksātnespēju, Loginovs atzina, ka vienīgais veids, kā valsts var pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, ir par nodokļu parādiem, kas uzņēmumam esot uzkrāti 1,5 miljonu eiro apmērā. Loginovs piebilda, ka, visticamāk, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) neprasīs “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēju, jo iestādei ir citas metodes, kā piedzīt nodokļu parādus.

“Labākais scenārijs paredz, ka “KVV Liepājas metalurgs” sāk norēķināties ar kreditoriem. Teorētiski esošie akcionāri var nodrošināt uzņēmuma restrukturizāciju, taču par šādu scenāriju es esmu skeptisks,” teica Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka “KVV Liepājas metalurg” akcionāri no valsts prasa papildu atbalstu, kas variē no nodokļu atlaidēm līdz pat finansiālam atbalstam. “Šādu atbalstu nevēlamies un nemaz nevaram nodrošināt, jo viss atbalsts ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Valsts uzņēmuma akcionāru lūgumu nemaz nevar realizēt, tāpēc uz šo jautājumu nefokusējamies,” teica PA vadītājs.

Viņš arī piebilda, ka PA vieglāk komunicēt ar “KVV Liepājas metalurga” vietējo vadību, nevis uzņēmuma akcionāriem. “Ar vietējo vadību mūsu dialogs ir konstruktīvs, taču privātā uzņēmumā stratēģiskus lēmumus pieņem akcionārs, kas šajā gadījumā attiecīgus lēmumus nepieņem,” norādīja Loginovs.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka situācija metalurģijas nozarē nedaudz uzlabojas, interesi par grūtībās nonākušā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” aktīviem izrāda citi iespējamie investori, intervijā Latvijas Radio sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jauni investori netiek meklēti, jo uzņēmumam ir īpašnieks, taču ir uzņēmēji, kuri paši izrāda interesi par “KVV Liepājas metalurgs” aktīviem.

Loginovs atzina, ka gadījumā, ja uzņēmuma īpašnieki nerīkosies, visticamāk, agrāk vai vēlāk “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēja ir neizbēgama. Patlaban maksātnespējas pieteikšana ir atkarīga no kreditoriem, jo parāda apjoms jau esot pietiekamā apjomā. PA vadītājs norādīja, valsts kā nodrošinātais kreditors nevar iesniegt maksātnespējas pieteikumu, to var darīt nenodrošinātie kreditori – darbinieki, resursu piegādātāji.

Vienlaikus Ministru prezidents Māris Kučinskis žurnālistiem norādīja, ka valdība turpinās uzraudzīt situāciju “KVV Liepājas metalurgā”, bet neiejauksies. “Sliktākais, ko valdība šobrīd var darīt, ir iejaukties. Līgums ir spēkā, “KVV Liepājas metalurga” akcionāri nav nokavējuši arī nekādus termiņus,” viņš teica.

Kā ziņots, Ministru kabinets jautājumu par “KVV Liepājas metalurgu” aiz slēgtām durvīm skatīja arī pagājušajā nedēļā. Pēc sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pauda bažas, ka pie esošā “KVV Liepājas metalurga” akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību.

Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA “FeLM” sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas pazīmes. “”KVV Liepājas metalurga” piedāvājumi nav produktīvi,” piebilda ekonomikas ministrs.

Ukrainas investori “KVV Group” ziemā pieņēma lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” rūpnīcas konservāciju, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – “pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei”.

Iekonservējot rūpnīcu, “KVV Liepājas metalurgs” plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.