Paziņojot par plāniem vērsties Londonas šķīrējtiesā, uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” investori nodarbojas ar šantāžu, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Starp Latviju un investoriem ir noslēgts konkrēts līgums ar konkrētām prasībām un, ja kāda no pusēm tās nepilda, tad ir pamats vērsties šķīrējtiesā, šodien žurnālistiem teica Vējonis. Tomēr Latvija no savas puses visas prasības ir pildījusi, viņš piebilda.

“Jautājums ir par investora kvalitāti un to, vai ir pildītas visas prasības,” noteica Vējonis.

Kā šodien pēc vizītes Liepājā žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), situācija AS “KVV Liepājas metalurgs” ir sarežģīta un uzņēmuma vadībai nav plānu, kā nodrošināt tā darbību, 

Viņš gan atzina, ka valdības nodrošinātie aktīvi ir saglabāti labā stāvoklī, uzņēmums ir labā kārtībā, un darbinieki atbildīgi izturas pret īpašumu.

“Uzņēmuma galvenais akcionārs [Ukrainas kompānijas “KVV Group” līdzīpašnieks Jevgenijs Kazmins] ir arestēts, taču vairāk informācijas mums par to nav,” sacīja Ašeradens, norādot, ka uzņēmuma darbība līdz ar to ir paralizēta, jo galvenais akcionārs bijis tas, kurš pieņēmis visus svarīgos lēmumus.

Nākamajā otrdienā valdība lems par tālāko rīcību, sacīja ministrs.

Ašeradens sacīja, ka valdība saņēmusi brīdinājumu no investoru pārstāvjiem, ka var tikt rosināts starpvalstu investoru aizsardzības strīds, tāpēc “mums jābūt piesardzīgiem”.

Jau ziņots, ka uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” akcionāri grasoties vērsties pret Latviju Londonas šķīrējtiesā par aptuveni 50 miljoniem eiro, jo uzskata, ka pārdošanas darījuma laikā viņiem neesot atklāta visa informācija, vēstīja telekompānija TV3.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) gan atturas sniegt plašākus komentārus saistībā ar investīciju strīda iespējamību.

Jau vēstīts, ka Ukrainas investori “KVV Group” ir pieņēmuši lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu “KVV Group” vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – “pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei”.

Iekonservējot rūpnīcu, “KVV Liepājas metalurgs” plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.