Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadība ir “nemākulīga un neieinteresēta”, tāpēc 17 gadu laikā kopš dibināšanas nav ne vēsts no attīstītas rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes, kas bija paredzētas, veidojot šo zonu, konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta ir tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei nav nekādas intereses, līdz ar to nav arī nekādu darbību, aģentūrai LETA skaidroja VK pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Liepājas SEZ ir nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi, tostarp nodokļu režīmu, kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību. Liepājas SEZ tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un radīt jaunas darbavietas.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Realitātē no sešiem lielajiem projektiem, kas veicinātu ostas attīstību, tikai viens ir realizēts noteiktajā laikā. Divu būtisku projektu realizācija kavējas – ostas padziļināšanas projekts par četriem gadiem, bet Karostas kanāla attīrīšana – par trīs gadiem. Viļņlaužu rekonstrukcija, kas bija jāīsteno jau 2010.gadā, un viens no sauszemes pievedceļu rekonstrukcijas projektiem, kas bija jāīsteno 2012.gadā, vēl nav pat uzsākti.

Rezultātā kravu apgrozījums ir par 26% mazāks, nekā plānots, kuģu skaits – par 34% mazāks, ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem – par 42%, bet no ostas ceļu izmantošanas – par 44% mazāki, nekā plānots. Turklāt laikā, kad pārvaldes ieņēmumi sarūk, izdevumi pašu uzturēšanai pieaug.

Nemākulīgā vai neieinteresētā vadība atspoguļojas arī citos saimniekošanas virzienos. Pārvalde faktiski nekontrolē SEZ statusu ieguvušos komersantus un viņu darbību. Pārvaldei būtu jāseko līdzi tam ko, kā, cik daudz komersants iegulda, un kā tas veicina kravu apgrozījumu un ostas attīstību, jo šim uzņēmējam ir piešķirta nodokļu atlaide. Tomēr tā nenotiek, norāda VK.

VK arī nav skaidrs, vai tiek iekasēta maksa par piestātņu izmantošanu ostā, jo maksa visā teritorijā – gan ar, gan bez piestātnēm – ir viena. SEZ pārstāvji norādījuši, ka nomas maksā iekļauta arī piestātnes izmantošana. Tādā gadījumā komersanti, kuriem nav piestātnes, pārmaksā, atzīmē revidenti.

Līgums ar komersantiem paredz, ka noteiktu ieguldījumu veikšanu pārvalde var kompensēt, atlaižot zināmu summu no nomas maksas, taču ar nosacījumu, ka jānodrošina konkrēts kravu apgrozījums. Revīzijā atklājās, ka kompensācija pilnā apmērā izmaksāta arī gadījumos, kad nav nodrošināta pat puse solītā apgrozījuma. Izrādās, pārvalde nav pamanījusi pašu valdes lēmumu par kompensācijas samazināšanu kravu apgrozījuma neizpildes gadījumā.

Lai gan Stratēģiskajā attīstības plānā pārvalde ir norādījusi, ka vitāli svarīgi ir attīstīt ražošanas teritorijas infrastruktūru – kanalizāciju, elektrību, telpas, noliktavas -, realitātē uzbūvēts tikai viens ceļš. Pārvalde taisnojas, ka šis darbs ir jāveic sadarbībā ar pašvaldību, taču pierādījumu šādai sadarbībai nav.

Par revīzijā konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem VK ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

Savukārt, kā portālu informēja Liepājas
Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks, ja Valsts kontrole var nākt klajā ar
paziņojumu, ka Liepājas Speciālā ekonomiskā zona 17 gadu laikā nav bijusi
vajadzīga un tās darbībai nav bijuši vērā ņemami rezultāti, tad to viņš nevarot nosaukt citādāk kā par absurdu.

“Skandināvu biznesa parks Kapsēdes ielā turpina
paplašināties, darbu sācis kokvilnas pārstrādes uzņēmums “Cotton Club”,
Liepājas kafijas fabrika atsākusi darbu, izveidots lielākais beramo kravu
termināls ostā, jauni ostas pievadceļi un piestātnes vietā, kur vēl pavisam
nesen bija smilšains liedags – bez SEZ statusa šie projekti varēja arī nebūt. Privātās
investīcijas Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībās šobrīd
sniedzas pāri 214 miljoniem latu – vai tā nav attīstība? Liepājas ostas
uzņēmumi šobrīd dod darbu ap 1700 liepājnieku un kopš “Liepājas metalurga” bankrota tas ir lielākais darba devējs pilsētā! Vai to Valsts kontrole izliekas
neredzam? Jā, var pārmest, ka pārkrauto kravu apjoms ir mazāks nekā 2008.gadā
tika plānots un norakstīt to uz ”neieinteresētu vai nemākulīgu” pārvaldību, bet
ne jau Liepājas SEZ dēļ pilsētas lielākais eksportējošais uzņēmums “Liepājas
metalurgs” ir apturējis savu darbību un līdz ar to arī metāllūžņu un gatavās
produkcijas kravas ostā. Tā vietā Valsts kontrole vēl pārmet, ka Liepājas SEZ
nav iekasējusi soda naudas no ostas uzņēmumiem, kas jau tā metalurga bankrota
radīto seku dēļ visu pagājušo gadu ir cīnījušies par izdzīvošanu un tikai šogad
spējuši atkopties un uzrādīt kravu pieaugumu. Turklāt nesaprotu, kā var
pārmest, ka 2013.gadā pārkrauto kravu apjoms ir mazāks nekā plānots,
nepieminot, ka 2012.gadā plānoto 5 miljonu tonnu vietā faktiskais kravu
apgrozījums bija par 46,7 % lielāks – 7,34 miljonu tonnu. Bet revīzijas periods
bija gan par 2012., gan 2103.gadu,” par Valsts kontroles paziņojumu izsakās U.Sesks.

Valsts kontrole savā atzinumā ir izteikusi 16
priekšlikumus, kas jāņem vērā turpmākajā Liepājas SEZ darbā. U.Sesks stāsta, ka tie ir ņemti vērā, taču viņš kategoriski noraid jebkādus spriedelējumus par to, ka SEZ
Liepājā būtu nevajadzīga vai nīkuļojoša.