Liepājas tiesa rīt, 16.septembrī, plkst.14 paziņos nolēmumu metalurģijas uzņēmuma “KVVLiepājas metalurgs” maksātnespējas procesa lietā, kas ierosināta pēc AS “G4S Latvia” pieteikuma, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

Otrs prasītājs šajā lietā ir SIA “TKB Līzings”. Kā skaidroja tiesas pārstāve, abu prasītāju lietas ir apvienotas vienā civilprocesā. Šodien tiesa lietu ir izskatījusi pēc būtības, bet plašāka informācija līdz nolēmuma pasludināšanai netiek sniegta.

Līdz noteiktajam termiņam – augusta beigām – Liepājas tiesā netika saņemts “KVV Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns (TAP). Nekādas informācijas par to, kādēļ plāns netika iesniegts, tiesas rīcībā nav. Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa pieņēmusi lēmumu izbeigt “KVV Liepājas metalurga” TAP lietu un atjaunot lietvedību maksātnespējas procesa lietā, skaidroja Kurpa.

Kā ziņots, Liepājas tiesā pieteikta metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespēja. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies AS “G4S Latvia”. Liepājas tiesa 30.jūnijā bija pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” TAP lietu. Līdz nolēmuma pieņemšanai TAP lietā tiesa bija apturējusi tiesvedību uzņēmuma maksātnespējas lietā.

Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras (PA) un “FeLM” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar “KVV Liepājasmetalurga” parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka “KVV Grupas” piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. “KVV Grupas” izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka “KVV Group” nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma “KVV Liepājasmetalurgs” konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus “KVV Grupa” nav gatava veikt. “KVV Group” arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Patlaban papildu riskus “KVV Liepājas metalurga” darbībai rada arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka “KVV Liepājas metalurga” īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Kā iepriekš ziņots, šā gada 22.martā valdība nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret “KVV Liepājas metalurgu”. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret “KVV Liepājas metalurgu” ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA “Deloitte Latvia” ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka “FeLM” pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.

Savulaik valsts “KVV Liepājas metalurgam” izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljonu eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt “KVV Liepājas metalurgs” nav veicis kārtējo maksājumu valstij.