Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtās informācijas, ķīlas vērtība valsts galvotajam kredītam rūpnīcai AS “Liepājas metalurgs” ir lielā mērā atkarīga no tā, vai uzņēmums turpinās darbu, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Taujāts, vai izdosies atgūt līdzekļus, kas no valsts budžeta līdzekļiem samaksāti “Liepājas metalurga” vietā rūpnīcas parāda segšanai, premjers skaidroja, ka tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes termiņa pagarināšana nepieciešama, lai vienotos par uzņēmuma restrukturizācijas plānu. Kā informēja EM, ķīlas vērtība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai uzņēmums turpina darbu vai neturpina, piebilda premjers.

Par “Liepājas metalurgu” tika diskutēts arī šodien koalīcijas padomes sēdē – EM sniedza informāciju par situāciju uzņēmumā, tai skaitā par valsts galvotā kredīta atmaksu, par izmaiņām uzņēmuma vadībā, tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu, skaidroja valdības vadītājs, piebilstot, ka rīt šis jautājums būs valdības dienaskārtībā.

Dombrovskis norādīja, ka galvojuma līgums tieši šādu situāciju – kredīta atmaksu – paredzēja, tāpat tika saņemts “UniCredit” pieprasījums veikt līdzekļu atmaksu, ko Valsts kase arī veica atbilstoši jau 2009.gadā izsniegtajam galvojumam. Par šo jautājumu nebija atsevišķa valdības lēmuma, skaidroja premjers.

Valdības vadītājs arī atgādināja, ka savulaik lēmumu par šāda galvojuma izsniegšanu pieņēma Saeima, un tas nebija valdības priekšlikums, bet deputātu priekšlikums. Tālākais bija “Liepājas metalurga” akcionāru atbildība, kādā veidā viņi ir pārvaldījuši rūpnīcu un “cik tālu viņi šo uzņēmumu noveduši”, akcentēja Dombrovskis.

“Tagad, kad strādājam pie TAP, redzam, ka akcionāru darbības nekādā veidā neveicina to, lai šis uzņēmums sekmīgi turpinātu darbu, lai maksimālu tiktu saglabātas darba vietas, bet turpina savā starpā strīdēties,” sacīja premjers.

Reformu partijas politiķis Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kredīta atmaksa bija jautājums par to, vai valstij pildīt savus solījumus. Ja šis solījums netiktu pildīts, tad nākamreiz nebūtu iespējams vienoties par kaut ko ar starptautiskiem partneriem, piebilda politiķis. Viņš gan uzsvēra, ka jādomā par to, vai valstij ir vērts šādā veidā izsniegt galvojumus. Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pārstāvis Roberts Zīle akcentēja, ka gan tagad, gan toreiz nacionālās apvienības pārstāvji uzskatīja, ka šāds galvojums nebija jāsniedz.

Valdībā otrdien uzklausīs EM ziņojumu, kurā ministrija informēs par tālākām iespējamām valsta darbībām tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros, piebilda valdības vadītājs.

Kā ziņots, Valsts kase 25.jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Valsts kase norādījusi, ka līdz ar “Liepājas metalurgam” izsniegtā kredīta samaksu valsts kļūst par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā un atkarībā no tālākās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna virzības būs redzams, kādā veidā valsts atgūs ieguldītos līdzekļus – realizējot ķīlas no nestrādājoša uzņēmuma vai vienojoties ar “Liepājas metalurgu” par atmaksas grafiku gadījumā, ja uzņēmums atsāks savu darbību.

Galvojumu valsts vārdā par “Liepājas metalurga” saistībām kopumā 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā pret banku “UniCredit” izsniedza toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada decembrī. Aizņēmums “Liepājasmetalurgam” bija nepieciešams ražotņu modernizācijai.

Jau ziņots, ka, pēc citu uzņēmumu pieredzes, ķīla valsts galvotajam kredītam rūpnīcai AS “Liepājas metalurgs” – ražošanas iekārtas – ir diezgan nelikvīda pašreizējo apstākļu metalurģijas nozarē dēļ, teikts portāla “Pietiek.com” publicētajos kreditoru kluba piesaistītā konsultanta “Prudentia Advisers” ziņojuma fragmentos.

“Kopējā pārdošanas rezultātā atgūstamās summas daļa ir apmēra 20-50%,” teikts ziņojumā. Turklāt, lai pārdotu aktīvus, valstij nepieciešams tos uzturēt un aptuvenās dīkstāves izmaksas ir 12 miljoni latu gadā, iespējams, arī vairāk, ņemot vērā izmaksas ziemas laikā, norāda “Prudentia”.

Jau ziņots, ka Liepājas tiesa nolēmusi līdz 26.augustam pagarināt “Liepājas metalurga” (LM) tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu, kā to bija lūdzis uzņēmums.