Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) īpašniekiem būtu neprāts ieguldīt 35 miljonus eiro un nestrādāt,  piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš atzīmēja, ka KVV īpašnieki līdz šim visas finanšu saistības ar valsti ir nokārtojuši. “Valsts no šīs naudas ir nosegusi visus izdevumus, kas bija saistīti ar uzņēmuma uzturēšanu – tie bija vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Pārējie līdzekļi ir ieskaitīti parāda dzēšanai. Visa kustamā un nekustamā manta, liela daļa apgrozāmo līdzekļu ir ieķīlāti par labu valstij,”  stāstīja Reirs.

Viņš norādīja, ka uzņēmums līdz šim Latvijā ir ieguldījis vairāk nekā 35 miljonus eiro – 20 miljoni eiro ir maksājums valstij un 15 miljoni eiro apgrozāmos līdzekļus. Reirs gan negribēja pieļaut scenāriju, ka KVV īpašnieki vairs neveic tālākos maksājumus, kas paredzēti rūpnīcas pārdošanas līgumā, taču norādīja, ka valsts tādā gadījumā neko nezaudēs.

“Līgums ir veidots tā, ka nākamos gados šie maksājumi ir jāveic un vienīgā iespēja kā veikt maksājums ir darbināt rūpnīcu. Es domāju, ka ieguldot 35 miljonus no investoru puses būtu neprāts nedarbināt rūpnīcu. Viņiem nākotos segt šos maksājumus no citiem avotiem,”  teica finanšu ministrs.

Savukārt Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola šodien Liepājā plāno tikties ar vietējā metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) vadību. Ministre paudusi asu kritiku par KVV vadības rīcību, samazinot uzņēmuma ražošanas jaudas un atlaižot daļu darbinieku, uzsverot, ka tā liecina vai nu par neprofesionalitāti vai arī par vēlmi no valsts izspiest atbalstu. 

“Pirms dažām nedēļām KVV vadītājs man sūtīja e-pastu, ka viņi ir sākuši otra ražošanas ceha darbību un ir pozitīvas darbības prognozes. Es viņam atbildēju, ka mēs savukārt turpinām darbu pie elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atbalsta mehānisma. Nekādas indikācijas nebija, ka viņi varētu darbību pārtraukt, tāpēc man tas bija pārsteigums. Tagad tiek meklēti dažādi iemesli tam – es to tiešām uztveru kā tādu mēģinājumu šantažēt valdību,” uzsvēra ministre.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja par ražošanas jaudas samazināšanu un daļas darbinieku atlaišanu, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. Par vienu no galvenajiem iemesliem ražošanas jaudu samazināšanai KVV minēja augsto OIK. No uzņēmuma ir atlaisti apmēram 150 darbinieku, kuriem algās un kompensācijās izmaksāti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.

Līgums par maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.