“Varu pateikt kā “Jaunās Vienotības” valdes pārstāvis, ka mēs neatbalstām šo reformu,” sacīja Reirs, norādot, ka, viesojoties Liepājā arī pats pārliecinājies, ka Liepājas osta strādā. “Ekonomiskās zonas uzņēmumi strādā pilnībā, viss notiek, un man liekas, ka kuģu ir pat vairāk nekā Rīgas ostā,” sacīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, “šis ir ļoti labs un veiksmīgs modelis, un tas, kas strādā, to nevajag jaukt un lauzt”.

Reirs sacīja, ka veiksmes atslēga esot tā, ka Liepājā darbu plāno kopā ar uzņēmējiem, un Liepājas SEZ valdē ir arī uzņēmēju pārstāvji, turklāt no Liepājas ostas tiek eksportēts ļoti daudz Latvijā saražotās produkcijas. “Tas ir pareizi, un tas dod stabilitāti, jo tranzīts – te tas ir, te nav, – bet iekšējā tirgus eksports ir ļoti nozīmīgs, un lielu daļu no šī eksporta veido arī SEZ uzņēmumi,” sacīja Reirs.

Finanšu ministrs norādīja, ka piekrītot Satiksmes ministrijas sagatavotajam projektam attiecībā uz Rīgu un Ventspili, kur jāmeklē ceļš, kā veiksmīgāk sadarboties valstij, pašvaldībai un uzņēmējiem, bet “Liepājai ir jāpaliek šajā modelī, un tam, kas sevi ir pierādījis, jāļauj turpināt strādāt”.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets, trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus ieceļ amatā uz pieciem gadiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi vada valdes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē valdes locekļi.

LETA jau ziņoja, ka Satiksmes ministrija (SM) rosina Liepājas SEZ pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan Likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju.