Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) sagaida, ka šodien Briselē galvenās diskusijas sagaidāmas par ceļu un dzelzceļu savienojumu ar Baltkrieviju, kā arī Liepājas ostas un tās autoceļu un dzelzceļu savienojumu iekļaušanu Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministrijā.

Latvija ir piedāvājusi TEN-T pamattīklā iekļaut Liepājas, Rīgas, Ventspils ostas un to autoceļus un dzelzceļu savienojumus ar Krieviju un Baltkrieviju, Rīgas lidostu, “Via Baltica” autoceļu, ātrvilciena projektus “RailBaltica” un Rīga-Maskava. “Mūsu piedāvātie transporta koridori noteikti ir pelnījuši būt vienotajā Eiropas transporta tīklā, jo tie nodrošina būtisku saikni ar Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīm,” Latvijas nostāju skaidro Augulis.

Visaptverošais tīkls tiek veidots, balstoties uz līdzšinējo TEN-T tīklu, tajā veicot minimālas izmaiņas. Latvija piekrīt visu līdzšinējā TEN-T tīklā iekļauto elementu saglabāšanai, kā arī piedāvā tajā iekļaut šādus papildinājumus: autoceļa E77 posms Inčukalns-Veclaicene Pleskavas virzienā, autoceļa savienojums Liepāja-Rucava Lietuvas virzienā, dzelzceļa savienojums Daugavpils-Kurcums, Ventspils un Liepājas reģionālās lidostas, kā arī ātrvilcienu projekti “RailBaltica” un Rīga-Maskava.

Latvija savu pozīciju balsta uz 2010.gada 22.septembrī parakstīto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu memorandu par TEN-T pamattīkla izveidi Baltijas jūras reģionā. Šis dokuments ir iesniegts Eiropas Komisijā. Parakstītais memorands un tam pievienotā TEN-T pamattīkla karte pauž reģiona valstu kopējo pozīciju un būtu izmantojama turpmākajā darbā, ne tikai strādājot pie TEN-T pamattīkla izveides, bet arī veidojot jauno ES transporta politiku, plānojot aktivitātes ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam, kā arī Ziemeļu Dimensijas Transporta un loģistikas partnerības ietvaros.

Savukārt ar ES Konkurences komisāru Latvijas satiksmes ministrs pārrunās reģionālo lidostu attīstīšanas iespējas. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, kas ir galvenais nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokuments, paredzēts, ka Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu, tās attīstot par Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, kas nodrošinātu gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām un nākotnē tiktu veidotas par nacionālas nozīmes lidostām.

Lai pretendētu uz ES Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanu 2,39 miljonu latu apmērā, 29.aprīlī projekta iesniegumu Satiksmes ministrijā iesniedza Liepājas lidosta. Pieteikumu, pretendējot uz 1,9 miljonu latu lielu Kohēzijas fonda finansējumu, iesniedza arī Ventspils lidosta. Lai realizētu minētās investīcijas, EK izskatīšanai 2010.gada 1.decembrī tika iesniegts Valsts atbalsta paziņojums par publisko atbalstu mazo reģionālo lidostu attīstībai Latvijā. Tajā pa posmiem ir sadalīti pasākumi turpmākās Liepājas un Ventspils lidostas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai laika periodam līdz 2020.gadam. Iecerēts, ka abas reģionālās lidostas regulārus iekšzemes lidojumus varēs sākt no 2013.gada, bet starptautiskos lidojumus-– no 2015.gada.

Kā ziņots, šodien satiksmes ministrs Augulis devies darba vizītē uz Briseli, lai diskutētu par TEN-T pārskatīšanas procesa gaitu, rosinātu tīklā iekļaut Latvijai būtiskus transporta savienojumus, kā arī pārrunātu reģionālo lidostu attīstīšanas iespējas Latvijā.

Briselē Augulis tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) Transporta un Mobilitātes ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru Matiasu Ruete, kā arī Eiropas Savienības Konkurences komisāru Hoakinu Almunju.

Latvija aktīvi piedalās TEN-T politikas pārskatīšanā un uzskata šo procesu par ļoti nozīmīgu nākotnes transporta attīstībai ES kopumā, kā arī katras dalībvalsts konkurētspējas uzlabošanai. “Minētais process ir būtisks arī Latvijai, tāpēc ir svarīgi maksimāli aktīvi paust savu nostāju un pozīciju,” uzskata Augulis. Latvija atbalsta EK piedāvāto divlīmeņa struktūru TEN-T attīstīšanā: visaptverošā tīkla un pamattīkla izveidi, tādējādi nodrošinot iespēju vieglāk integrēt dažādos transporta politikas un transporta infrastruktūras aspektus.