Saldus novada pašvaldība noraida kompānijas “Ceļu, tiltu būvnieks” izteiktos pārmetumus par apzinātu rīcību, kas vērsta uz uzņēmuma iznīcināšanu, un paskaidro, ka 862,1 tūkstoša latu zaudējumi, par kuru piedziņu tiesā iesniegta prasība, radušies uzņēmēja negodprātīgas rīcības dēļ, vienpusēji atsakoties pildīt noslēgtā līguma par Robežu ielas rekonstrukciju Saldus pilsētā noteikumus.

Pašvaldībā aģentūrai BNS paskaidroja, ka 2010.gadā uzņēmums ieguva Saldus novada pašvaldības pasūtījumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projektā par 820,9 tūkstošiem latu.

“Ceļu, tiltu būvnieka” piedāvājums bija lētākais no deviņiem piedāvājumiem. Lai gan pašvaldība šaubījās par piedāvājuma pamatotību, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēma citādi, un pašvaldībai līgums ar “Ceļu, tiltu būvnieku” bija jāslēdz.

“Būvdarbi nebija pat pusē, kad uzņēmējs pieprasīja palielināt finansējumu par 43,2% no kopējās līguma summas, aizbildinoties ar būvdarbu sadārdzinājumu un norādot, ka “līguma izpilde par iepriekš nolīgtajām cenām aizkavētajā daļā vairs nav iespējama” un “pārtrauc darbu veikšanu būvobjektā līdz brīdim, kamēr puses vienosies par grozījumiem līgumā”,” klāstīja pašvaldībā

Tomēr pušu starpā noslēgtais līgums un iepirkumu regulējošie normatīvie akti nepieļāva palielināt finansējumu atlikušajiem būvdarbiem.

“Ilgstoša izvairīšanās atsākt būvdarbus tika izmantota kā līdzeklis, lai piespiestu pašvaldību pārskatīt atklāta konkursa dēļ publiskā iepirkuma procedūras ietvaros noslēgtā līguma būtiskāko noteikumu – līgumcenu sākotnēji paredzētajiem darbiem. Turklāt būvdarbu apturēšana radīja būtiskus draudus tam, ka pašvaldība nespēs izpildīt savas saistības pret Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA), ko paredzēja 2009.gada 23.martā noslēgtā vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu,” informēja Saldus novada pašvaldībā.

Saskaņā ar šo vienošanos no ERAF līdzekļiem tiek apmaksāti 83,07% no līguma kopējās summas ar nosacījumu, ka visi līgumā paredzētie būvdarbi jāpabeidz līdz 2011.gada 30.augustam, bet jebkurā gadījumā ‒ ne vēlāk kā triju gadu laikā no vienošanās noslēgšanas datuma.

Par uzņēmēja pieprasīto papildu finansējumu pašvaldība ziņoja projekta finansētājiem – VRAA. Pēc pašvaldībā teiktā, arī VRAA norādīja, ka jebkādas izmaiņas līgumā ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, un aicināja pašvaldību nodrošināt “zaudējumu piedziņu, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu un maksimāli samazinātu pašvaldībai radītos zaudējumus”. Līdzīga satura atbilde tika saņemta arī no IUB.

Pašvaldībā arī vērsa uzmanību, ka par prettiesisku cenu palielinājuma pieprasīšanu it kā saistībā ar izejmateriālu sadārdzinājumu Liepājas pašvaldības uzņēmumam un smagiem pārkāpumiem konkurences jomā jau konstatēta “Ceļu, tiltu būvnieka” vaina ar Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 29.aprīļa spriedumu.

“Arī pašlaik “Ceļu, tiltu būvnieks” demonstrē klaji destruktīvu rīcību, sniegdams medijiem nepatiesu informāciju un noklusēdams būtiskus faktus. Piemēram, nepatiess ir apgalvojums, ka “Ergo” ir atteicies izmaksāt pašvaldībai apdrošināšanas atlīdzību. Atlīdzība tās vienā prasījumu daļā tika apmierināta pilnībā. Uzņēmējs ir arī sagrozījis informāciju, norādot, ka domes priekšsēdētāja sniegusi maldīgu informāciju tiesai par uzņēmuma slikto finansiālo situāciju. Par problēmām līguma izpildē, uzsverot, ka līguma izpilde nav iespējama par iepriekš nolīgtām cenām, pašvaldībai rakstveidā norādījis tieši uzņēmējs,” paskaidroja pašvaldībā.

“Ceļu, tiltu būvnieka” neizpildītos darbus pēc atlikušo darbu auditēšanas, jaunas iepirkuma procedūras veikšanas, projekta izmaiņām un IUB lēmuma sagaidīšanas pašlaik veic cits uzņēmums ‒ “Saldus ceļinieks”.

Jau ziņots, ka Kurzemes apgabaltiesa pēc Saldus novada pašvaldības pieteikuma nolēmusi apķīlāt uzņēmuma “Ceļu, tiltu būvnieks” kontus 862 tūkstošu latu apmērā.

Kompānijā aģentūrai BNS pavēstīja, ka ar tiesas lēmumu paralizēta tās darbība un apdraudēts vairāk nekā 200 darbavietu. Lai gan uzņēmums neapstrīd pašvaldības tiesības risināt strīdu juridiskā ceļā, tas uzskata, ka apķīlātais līdzekļu apmērs nav adekvāts.

Kontu apķīlāšana pašlaik liedz uzņēmumam īstenot saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un veikt nodokļu samaksu valstij, kas savukārt liedz uzņēmumam piedalīties būvniecības iepirkumos. “Sekas ir lavīnveidīgas, un to apzinās jebkurš racionāli domājošs cilvēks. No vienas puses, valsts runā par ekonomisko izrāvienu, bet, no otras puses, vieglu roku bez iedziļināšanās un faktu pārbaudes iznīcina uzņēmējus,” sacīja uzņēmumā.

“Ceļu, tiltu būvnieks” ir iesniedzis pieteikumu Kurzemes apgabaltiesai par piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Paredzēts, ka pieteikumu izskatīs 12.decembrī.

“Ceļu, tiltu būvnieks” dibināts 1998.gadā un 14 gadu darbības laikā attīstījis komercdarbību būvniecības un asfaltbetona ražošanas jomā. “Lursoft” informācija liecina, ka uzņēmums pagājušajā gadā strādāja ar 7,515 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt tā peļņa sasniedza 1,203 miljonus latu pretēji zaudējumiem 2010.gadā.

BNS