SM pārstāvji skaidroja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām redakcijām, likumprojektos par ostām un Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) veikti atsevišķi redakcionāli precizējumi un viena izmaiņa pēc būtības, kas saistīta ar tiesībām valstij atsavināt tai piederošas zemes ostas teritorijā par labu pašvaldībai un otrādāk – pašvaldībai atsavināt tai piederošas zemes ostas teritorijā par labu valstij.

“Šāda nepieciešamība var būt, lai, piemēram, attīstītu Valsts robežsardzei nepieciešamu infrastruktūru, kuru būvētu attiecīga valsts institūcija, bet to būtu nepieciešams būvēt uz pašvaldības zemes. Tādā gadījumā būtu nepieciešams pašvaldības zemi atsavināt par labu valstij. Var būt arī situācijas, kad nepieciešams valsts zemi atsavināt par labu pašvaldībai,” skaidroja ministrijā.

Atbildot reformai paustajiem pārmetumiem no Rīgas brīvostas padomes, Liepājas ostas nomnieku asociācijas, “Baltijas asociācijas – “Transports un loģistika”” un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, SM minēja, ka par grozījumiem likumos notikušas daudzas diskusijas, un ministrijas pārstāvji skaidrojuši gan pašus grozījumus, gan mērķus un ieguvumus, gan arī snieguši atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

“Lai turpmāk ostas uzņēmējus vairāk iesaistītu būtisku lēmumu pieņemšanā, esam likumprojektā ietvēruši speciālu pantu par to, ka ostas pārvaldības kapitālsabiedrībām būs jāizveido konsultatīvās padomes ar pienākumiem konsultēties ar ostas klientiem un citām ieinteresētajām pusēm par ļoti plašu jautājumu loku. Ostas uzņēmējiem būs iespējas iesaistīties jautājumu apspriešanā par ostas maksām, pakalpojumu koordinēšanu, infrastruktūras attīstību, administratīvo procedūru vienkāršošanu, vides jautājumiem, teritorijas plānošanu, drošības un vajadzības gadījumā arī darba ņēmēju darba aizsardzības nodrošināšanu. Tas ir pilnībā atbilstoši tam, ko paredz Eiropas Savienības Ostu regula,” teica SM.

Jau ziņots, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pirmdien, 22.februārī, koalīcijas partiju sanāksmē prezentēja jau ilgāku laiku apspriesto ostu reformu, kurai pašlaik atbalstu starp valdību veidojošajām partijām nav izdevies rast. Viens no klupšanas akmeņiem sarunās ir bijis Liepājas ostas statuss.

Pret reformu aktīvi iestājas jau minētās Latvijas trīs lielo ostu komersantu organizācijas, kas vēstulē Valsts kancelejai lūgušas vērtēt plānotās ostu reformas atbilstību normatīvu izstrādes kārtībai, kā arī lemt par tās noraidīšanu.

Ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.