Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) ir gatava iesaistīties sarunās par Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) termiņa pagarināšanu, sacīja Saeimas deputāts un apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Viņš šo jautājumu vakar pārrunājis ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

Jau ziņots, ka līdz šim paredzēts, ka SEZ darbojas līdz 2017.gadam.

“Neskatoties uz to, ka strādājam opozīcijā esam gatavi sadarboties šī jautājuma risināšanā,” sacīja Bērziņš atzīstot, ka sīvākā cīņa par SEZ statusa pagarināšanu būs nevis Saeimā, bet gan Briselē. “Mūsu apvienība ir gatava sniegt atbalstu gan Saeimā, gan Eiropas parlamentā (EP), kur strādā mūsu deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK),” sacīja politiķis, uzsverot, ka šajā jautājumā opozīcijā esošās nacionālās apvienības un valdošās koalīcijas viedokļi sakrīt. Kā uzsvēra Bērziņš, “galvenais ir vienoties, ko kurš dara, un panākt Liepājas uzņēmēju interesēm labvēlīgu lēmumu”.

Jau ziņots, ka Eiropas komisijas (EK) attieksme pret Latvijas vēlmi pagarināt SEZ statusu ir saprotoša, taču pagaidām pilnīgi droši solījumi, ka statuss patiešām tiks pagarināts, vēl nav saņemti, decembrī viesojoties Liepājā, sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Viņš atzīst, ka termiņu nepieciešams pagarināt, lai SEZ varētu veikt ilgtermiņa plānošanu.

“Eiropas komisijas attieksme pret šo mūsu vēlmi ir saprotoša, taču pagaidām pilnīgi drošu solījumu, ka SEZ statuss tiks pagarināts, vēl nav,” sacīja ministrs, piebilstot, ka sarunās ar EK Latvija cenšas pierādīt, ka tieši šajās zonās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – veiksmīgi attīstās ražojošā rūpniecība.

Kampars uzskata, ka Liepājas SEZ ir viens no pozitīvākajiem piemēriem. Kampars uzsver, ka SEZ statusa pagarināšana ir viņa kā ministra prioritāte, un tas solīts arī valdības deklarācijā.

“Diemžēl Eiropā ir tāda kārtība, ka diskusijas ir garas un arī lēmumi tiek pieņemti pēc garām procedūrām, taču mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos,” sacīja Kampars, norādot, ka Eiropa mēģina veidot vienu kopēju SEZ zonu regulējumu ar vienotiem noteikumiem visā Eiropā.

“Mēs sakām, ka Latvija, ņemot vērā ilgos okupācijas gadus, savā ekonomiskajā attīstībā ir atpalikusi un, ka mūsu situācija ir pilnīgi atšķirīga. Šie argumenti, manuprāt, ir pamatoti un Eiropā tiek saklausīti,” sacīja Kampars.

Viņš uzskata, ka ideāls risinājums būtu, ja zonām tiktu noteikts beztermiņa statuss. Līdz šim ir paredzēts, ka SEZ darbojas līdz 2017.gadam.

LETA