Viņa piebilda, ka šāds “Liepājas metalurga” ierosinājums esot arī dīvains, jo metalurģijas uzņēmums no “Tolmeta” lūžņus nav pircis kopš brīža, kad 2010.gada beigās apturēja martena tēraudkausēšanas krāsnis, lai uzstādītu elektroloka krāsni.

“Periodiski piedāvājam savus lūžņus, sarunas ir bijušas, taču līdz lūžņu pārdošanai neesam tikuši,” sacīja Ozoliņa, piebilstot, ka “Liepājas metalurgs” izveidojis pats savu metāllūžņu iepirkšanas shēmu caur savu meitasuzņēmumu “LM Resurss”.

“Patlaban viņi lūžņu cenu Latvijā ir pacēluši ļoti augstu, tāpēc arī “Tolmets” daļu lūžņu iepērk Skandināvijā, kur tie ir lētāki. ES metāllūžņu netrūkst, to trūkst tikai “Liepājas metalurgam”, jo viņi gribētu lūžņus pirkt lētāk, bet tas ir iespējams tikai ārzemēs,” skaidroja Ozoliņa.

Viņa piebilda, ka “Tolmets” iepirktos lūžņus šķiro, attīra un pārstrādā, tāpēc Liepājai būtu izdevīgāk, ja “Liepājasmetalurgs” kausētu attīrītus lūžņus, jo neattīrītie lūžņi rada piesārņojumu.

“Tolmets” pērn eksportēja aptuveni 400 000 tonnu metāllūžņu jeb aptuveni 96% no pārstrādātā lūžņu apjoma. Aptuveni 50% lūžņu tiek iepirkti Latvijā, bet pārējais apjoms – Lietuvā, Igaunijā un arī Skandināvijā.

Kā ziņots, valdība rīt aiz slēgtām durvīm runās par finanšu situāciju “Liepājas metalurgā” un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

“TV3” raidījums “Nekā personīga” vakar ziņoja, ka “Liepājas metalurga” vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā.

Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai “Unicredit”, kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu.

Kredītu Itālijas bankai “Unicredit” garantējusi valsts. Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kurš noslēgts starp “Liepājas metalurgu” un “UniCredit S.p.A”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

Tikmēr “Liepājas metalurga” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta “Vesti Segodņa” pielikumam “Delovije Vesti” atzinis, ka būtu gatavs atdot savas “Liepājas metalurga” akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas. “Es pret to izturos ļoti mierīgi, jo nav svarīgi, cik liela akciju pakete man pieder. Galvenais patlaban ir izglābt un saglabāt uzņēmumu, bet laika ir palicis pavisam maz,” intervijā norāda Zaharjins.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās – vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS “Latvenergo” saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu “Liepājas metalurga” sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku “Unicredit”. “Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. “Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,” intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

LETA