Žilbinoši zeltīti kokgriezumi ēģiptiešu mēbelēs un gaismekļos. Austrumniecisks raibums spāņu flīzēs. Simtgadīgas porcelāna vannas. Pīpētava ar skatu bijušās tīklu darbnīcas trīšu šahtā, tās sliedes un varenais āķis pie griestiem ir vēl aizvien. Rotaļīga, silta gaismas krāsainība garajā gaitenī. Vēderaina māla vāze, no kuras varētu izlīst slaids džins. Nepiedzīvoti mistiska gaisotne veidojas šajā Liepājas Vecās ostmalas ēkā, kas būvēta padomju gados rūpniecības vajadzībām. “Mute paliek vaļā! Tā ir liela uzdrīkstēšanās darīt pilnīgi citādi,” patiku neslēpj topošā Fontaine Royal Hotel restorāna Karaliskais ķēķis bāra menedžere Ieva Gineika.

Vienu šīs viesnīcas daļu kopā ar restorānu tās īpašnieks mūziķis Luijs Fonteins jeb īstajā vārdā Stīns Lorins plāno atvērt nedēļas nogalē, pārējo — vasaras vidū.

Šovasar viesus sāks uzņemt arī četrzvaigžņu “viena no retajām Latvijas stila un dizaina viesnīcām” (līdzīpašnieka Ivara Kesenfelda raksturojums) Promenāde Fonteinam kaimiņos vecajā labības spīķerī. Uz četrām zvaigznītēm pretendē arī marta beigās atvērtais no jauna uzbūvētais hotelis Kolumbs.

Jaunu viesnīcu intensīva tapšana Liepājā ir tiešā harmonijā ar citiem signāliem: tūristu nakšņotāju skaits pilsētā pērn pieaudzis par trešdaļu, kopš 9.jūnija jaunus maksātspējīgus viesus uz šejieni katru dienu atvedīs Kopenhāgenas un Hamburgas lidmašīnu reisi, kurus airBaltic sāks šovasar un turpinās visu cauru gadu.

Pieprasījums pieaug

“Ir ļoti svarīgi, lai vieta būtu jauka, labs serviss un lai būtu kaut kas neparasts. Cilvēkiem patīk kaut kas citāds,” ir pārliecināts L.Fonteins. Viņš gaida gan viesus lētākos “studentu apartamentos”, gan ģimenes ar bērniem, kuriem varētu patikt te ierīkotie baseini, gan cilvēkus, kuri meklē izklaides ārpus Rīgas nedēļas nogalēs, gan biznesmeņus. Savukārt vecajā sarkano ķieģeļu spīķerī topošā “izteiktā interjera viesnīca” Promenāde, kurā būs 42 numuri, seši ar iebūvētu saunu, vairāk rēķinās ar viesiem “nedaudz virs vidusslāņa” un biznesa ļaudīm, saka viens no SIA MIG Holdings līdzīpašniekiem Aigars Kesenfelds. Ar viesnīcas stilu sasauksies mākslas galerija un jahtu servisa centrs, kas arī atradīsies spīķerī, bet pretī viesnīcai ar laiku tiks attīstīta jahtu osta.

Pieteikumu citu jaunu viesnīcu būvei Liepājas būvvaldē nav, bet abi Kesenfeldi Dienai apliecina, ka viņiem ir vēl dažas ieceres šajā nozarē. Zināms arī, ka pie pašas Liepājas pludmales uzņēmējs Andris Griģis plāno būvēt SPA sanatoriju un viesnīcu.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Juris Zudovs uzskata, ka nozares attīstība Liepājā atbilst tendencei valstī: “Pieprasījums pēc viesnīcu un restorānu pakalpojumiem pieaug, iedzīvotāju patēriņa iespējas pieaug, ārzemniekiem Latvija ir svaigs galamērķis, un interese par Latviju joprojām paaugstinās. Tāpēc par tirgus piesātinājumu domāt ir pāragri gan Rīgā, gan reģionos. Noteikti nākotnē parādīsies arī starptautiskās viesnīcu ķēdes.”

Jādomā, ar ko piesaistīt

Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs ventspilnieks Guntars Seilis vairāk nekā desmit Liepājas viesnīcu piedāvājumu sauc par izcilu, sakot, ka tās ir labākās Kurzemē. Tomēr šī reģiona visvairāk apmeklēto tūrisma objektu sarakstā Liepāja un Liepājas rajons atpaliek, tas, viņaprāt, nozīmē, ka tūristiem, kuru pieaugums pērn ir bijis “vairāk nekā optimistisks”, Liepājas piedāvājumā kaut kā pietrūkst. Piepildīt pilsētas viesnīcas palīdz darījumu tūristi, jo šī ir liela ostas pilsēta, kā arī sporta un mūzikas festivālu apmeklētāji.

Tam piekrīt arī L.Fonteins, uzsverot, ka Liepājas tūrisma potenciāls ir milzīgs: “Galvenais — te ir pludmale. Cilvēkiem patīk Vecliepājas arhitektūra, visi, it īpaši ārzemnieki, prasa Karostu, jo tur ir liela vēsture. Karostā ir nepieciešams muzejs! Vairāk nekā sešus gadus dzīvodams Liepājā, redzu, ka te ierodas aizvien vairāk cilvēku. Trūkst aktivitāšu, jādomā, ko pilsētā darīt ziemā.” Liepājas mērs Uldis Sesks un viņa pirmā vietniece Silva Golde uzskata, ka daudzus viesus nākotnē piesaistīs sporta multihalle un koncertzāle. Viņuprāt, zinot, ka pašvaldība īsteno šos projektus, uzņēmēji sāk vairāk pievērsties ar tūrismu saistītam biznesam. Vēl viens stimuls to darīt ir pilsētas lidostas attīstība. “Ja sāks starptautiskos reisus, viss būs kārtībā. Lidostas sakontaktē pilsētas,” uzsver L.Fonteins.

Lidostas efekts

Tas saskan ar U.Seska un satiksmes ministra Aināra Šlesera piektdien presei pausto pārliecību, ka lidostas attīstība nozīmīgi ietekmēs Liepājas un reģiona izaugsmi.

Pirmdien, 7.maijā, airBaltic atsāka reisus starp Rīgu un Liepāju. Pirmoreiz trijos gados pirmās nedēļas reisi ir pilnībā pārdoti (vienvirziena biļetes cena lidojumiem no Rīgas uz Liepāju Ls 19,10, no Liepājas uz Rīgu — Ls 10,50). Pēc nepilna mēneša, 9.jūnijā, sāksies lidojumi no Liepājas uz Kopenhāgenu un Hamburgu katru dienu un turpināsies visu cauru gadu. Lētumā — no Ls 5 uz Hamburgu un Ls 19 uz Kopenhāgenu (biļetes cena vienā virzienā) — tie konkurēs ar reisiem no Liepājai tuvās Palangas lidostas (Lietuva). Pretstatā Liepājai Palanga bez Kopenhāgenas un Hamburgas piedāvā arī reisus uz Amsterdamu, Frankfurti pie Mainas, Hannoveri un Tallinu. Nākamie reisi no Liepājas droši vien būs uz Oslo, Stokholmu un Helsinkiem, saka airBaltic prezidents Bertolds Fliks, stāstot par kompānijas plāniem gada laikā dubultot starptautisko reisu skaitu no Liepājas.

Valdība šogad piešķīrusi vienu miljonu latu Liepājas lidostas attīstībai. U.Sesks Dienai paskaidroja, ka tas nepieciešams galvenokārt skrejceļu sakārtošanai, ziemas tehnikas iegādei, lai nodrošinātu lidostas darbu ziemā un drošības prasības. Valsts paredzējusi, ka kopumā triju reģionālo — Liepājas, Ventspils, Daugavpils — lidostu attīstībai būs izmantojami 20 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem, Dienai teica A.Šlesers. Viņš atzina, ka airBaltic Liepājas lidojumu izmaksas nevarētu segt, “ja nebūtu politiskā uzstādījuma un valsts atbalsta”.

Nora Driķe,
“Diena”