Beidzoties apkures sezonai, SIA “Liepājas enerģija” sāk vasaras sezonas darbus, un svarīga to sastāvdaļa ir veco siltumtrašu nomaiņa. Par plānotajiem darbiem šogad un turpmāk “Kurzemes Vārdam” pastāstīja SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Siltumtrašu rekonstrukcija šovasar paredzēta apmēram trīs kilometru garumā, un darbi tajā sākušies jau 10. maijā. Tas gan ir krietni vēlāk nekā citus gadus, jo pērn laikapstākļi šos darbus ļāva sākt jau aprīlī. Tāda kavēšanās saistīta ar netipiski garo apkures sezonu, kuras laikā siltumtīklu nomaiņu veikt nevar. Pirmais objekts – trase gar Peldu ielu – jau teju pabeigts, bet darbs pie nākamā sāksies šonedēļ. Tas turpināsies līdz pat oktobrim. “Darbi šovasar plānoti visur pilsētā – Tosmarē, Karostā, Ezerkrastā, pilsētas centrā. Mēs nemainām lielus gabalus, bet nelielus posmus tajās vietās, kur stāvoklis ir sliktāks. Tur, kur vēl gadu vai divus var iztikt, šogad nemainīsim,” skaidro A. Suškovs.

Galvenais iemesls, kāpēc jāveic siltumtīklu nomaiņa, ir drošība. “Primārais ir nodrošināt siltumtīklu nevainojamu darbību apkures sezonas laikā, lai tā notiek bez avārijām un pārtraukumiem,” saka valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka šāds process sniedz arī enerģijas ekonomiju. Tie tīkli, kurus pirms rekonstrukcijas siltuma ieguvei izmantoja Liepājas pilsēta, ir būvēti pirms vismaz 35 gadiem, citviet – vēl senāk. Viens iemesls nomaiņas nepieciešamībai ir siltumtīklu vecums, bet otrs – kvalitāte, kas, pēc A. Suškova vārdiem, ir “zem katras kritikas.” Tīkli, ar kuriem tiek nomainīti vecie, kalpošot kādus četrdesmit gadus. Tomēr jāņem vērā, ka arī nākotnē vienā gadā tos visus nomainīt nebūs iespējams, nākamie nomaiņas darbi būs jāsāk pēc gadiem trīsdesmit. Tas, pēc SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētāja domām, ir ilgs laiks, un ir iespējams, ka siltumapgādes tehnoloģija līdz tam būs stipri mainījusies. “Varbūt kā siltumnīcai apvilks plēvi apkārt mājai un siltumu dabūs no gaismas. Kas to lai zina? Tāda tehnoloģija, kādu izmanto šodien, pirms četrdesmit gadiem nemaz nepastāvēja,” A. Suškovs pauž savas pārdomas.

Kopējais siltumtīklu garums Liepājā ir ap 100 kilometriem. Šobrīd rekonstruēta jau lielākā daļa un nomaiņu gaida vairs tikai deviņi kilometri, tāpēc varot droši apgalvot, ka līdz 2020. gadam viss siltumtīkls būs rekonstruēts.

Trašu nomaiņu veic SIA “Liepājas enerģija” darbinieki, tāpēc loģisks ir jautājums, vai pēc 2020. gada tiem uzņēmumā būs gana veicamo pienākumu. “Cilvēki, kas strādā uz trasēm, dara arī citus darbus – apkures sezonā veic pārslēgumus, regulē apkures sistēmas klientiem. Tāpat enerģētikas nozarei ir raksturīgs “nopietns” darbinieku vidējais vecums. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam kāds jau būs aizgājis pensijā,” stāsta A. Suškovs. Uzņēmuma vēsturē jau bijuši gadījumi, kad, ieviešot automatizāciju, vairs nav nepieciešami konkrēti amati, taču darbinieki tiek pārkvalificēti citu pienākumu veikšanai.