Liepāja vienmēr dēvēta par rūpniecības pilsētu, bet vai tā ir joprojām? Statistikas dati rāda, ka ir, bet, analizējot sīkāk, atklājas interesanta un mazliet pat biedējoša aina.

Proti, patiesībā pilsētas ekonomika ir visai ievainojama – tā faktiski turas uz viena liela vaļa, un tas liek uztraukties par tās stabilitāti ilgtermiņā.

Uz ražotāju pleciem

Analizējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa avotus Liepājā, ir secināts, ka pašlaik 23 procenti nodokļa tiek saņemti no akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs”, 44 procenti nodokļa – no valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, bet tikai apmēram 33 procentus nodokļa ieņēmumu veido pārējie uzņēmumi, kuri darbojas Liepājā. Šie skaitļi ir ļoti satraucoši.

Vispirms jau tas, ka veselus 44 procentus no pašvaldībā iekasētā iedzīvotāju nodokļa veido pašas pašvaldības, kā arī valsts iestādes un uzņēmumi. Skaidrs, ka tie nav ražotāji. Turklāt  no kā tad veidojas, piemēram, pašvaldības iestāžu budžeti, lai tās varētu darboties un maksāt algas saviem darbiniekiem? Protams, no pārējo ražojošo un pelnošo uzņēmumu nodokļu maksājumiem. Plus atsevišķām jomām arī dotācijas no valsts, kuras budžetu tāpat veido nodokļu maksātāju nauda. Patiesības labad jāatceras, ka ir arī pašvaldības iestādes un uzņēmumi, kas iekasē naudu par sniegtajiem pakalpojumiem un paši pelna, taču summas nav lielas, un nauda no kopējā pilsētas budžeta tiem nepieciešama tik un tā.

Līdz šim pašvaldības un valsts iestāžu darbinieki savās darba vietās varēja justies krietni drošāk, nekā privātajā biznesā iesaistītie, kuriem ieņēmumi ik mēnesi atkarīgi no pārdotās produkcijas, kā arī pakalpojumu apjoma, no spējas konkurēt ar līdzīgiem uzņēmumiem, galu galā – arī no pircēju maksātspējas. Turpretī valsts un pašvaldību jomā iesaistītajiem darbiniekiem algas bija stabilas, tās, piemērojot attiecīgus koeficientus, regulāri paaugstināja reizē ar valstī noteiktās minimālās algas palielināšanu.

Tagad situācija ir mainījusies. Sakarā ar valsts budžeta 500 miljonu latu milzīgo samazinājumu nākamgad, notiek apjomīga šā sektora iestāžu optimizācija, darbinieku algas tiek pamatīgi apcirptas, tāpat pašvaldībām jāsāk vairāk taupīt. Un līdz ar to saruks arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

To atzīst arī domes Finanšu pārvaldes vadītāja pienākumu  izpildītājs Ronalds Fricbergs. “Liepājas budžetā aptuveni 20 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu veido valsts iestādes, kam budžeti nākamgad tiks pamatīgi apcirpti. Arī pašvaldības iestādēm, kas veido 24 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu, ir līdzīga situācija,” viņš skaidro.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pašvaldības pamatbudžeta galvenais ienākuma avots, tas ir, 62,4 procenti no kopējiem ieņēmumiem.

Bīstama tendence

Ne mazāk satraucošs ir rādītājs, ka tik lielu daļu – 23 procentus – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus veido viens uzņēmums – “Liepājas metalurgs”. “Mēs faktiski turamies uz viena liela vaļa un lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā tam veicas,” nenoliedz R. Fricbergs.

Bet valim veicas ne visai spoži, kā jau vairumam Latvijas uzņēmumu. 2008. gadā “Liepājas metalurgs” budžetā iemaksāja četrus miljonus latu, bet šogad līdz 1. oktobrim ir iemaksāti tikai divi miljoni latu. Tā ir bīstama tendence pilsētas budžetam, galu galā ja viens uzņēmums nebūtu tik izteikts līderis, tad budžets nebūtu tik atkarīgs no viena liela maksātāja, un situācija, iespējams, veidotos vienmērīgāka.

Plašāk par situāciju lasiet Sarmītes Pelcmanes publikācijā šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.