Latvijai ir nepieciešams pozitīvais signāls jeb “labā ziņa”, kā arī valdības rīcības prognozējamība, atzina biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotās Liepājas uzņēmēju diskusijas dalībnieki.

“Patlaban visi ir tā “sabaroti” ar sliktajām ziņām, ka tas neveicina optimismu ne sabiedrībā kopumā, ne uzņēmējos. Finanšu ministrs paziņojis, ka nodokļus vairs nepaaugstinās, bet tas ir teikts vairākas reizes. Vai šoreiz teiktais ir taisnība – nevar saprast,” sacīja Liepājas Direktoru padomes vadītājs un atkritumu apsaimniekošanas SIA “Liepājas RAS” valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols.

Viņš uzskata, ka nepieciešama “labā ziņa”, lai cilvēkos atgrieztos ticība. “Bizness Liepājā ir pietiekami veiksmīgi pārvarējis šo krīzi, bet labais signāls būtu tas, kas liktu saņemties un sapurināties visai Latvijai,” uzskata Niedols.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģionālā eksperte sociālā dialoga jautājumos Sanita Linde sacīja, ka, ikdienā apzinot tās problēmas, kas skar uzņēmējus, vairāk būtu nepieciešama nevis “žilbinoša” labā ziņa, bet ikdienišķs vēstījums, ka valdības rīcību nodokļu jomā ir iespējams prognozēt ilgtermiņā un tai var uzticēties.

“Uzņēmējiem ir jāzina, kā savu biznesu attīstīt, ar ko rēķināties, lai nebūtu tā kā pērn un šogad – nodokļi mainās nepārtraukti un informācijas par gaidāmajām izmaiņām trūkst,” sacīja Linde.

Diemžēl, pieredze liecina, ka pagaidām no valdības puses vienu dienu dzird kaut ko vienu, bet nākamajā dienā seko pavisam cita rīcība, kas izjauc visus plānus un attīstības ieceres, piebilda Linde.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir jāsamazina valsts tēriņi, lai turpmāk nebūtu jāpaaugstina nodokļi.

Tirdzniecības uzņēmuma un veikalu tīkla “Top!” dalībnieka AS “LPB” padomes priekšsēdētājs Aloizs Norkus piebilda, ka patlaban nav informācijas, cik lieli līdzekļi Latvijā tiek tērēti valsts pārvaldei. “Administratīvajiem izdevumiem nav jāpārsniedz 5%-10% no ieņēmumiem, tā ir vienkārša patiesība, ko bizness ievēro,” uzsvēra Norkuss.

Viņš piebilda, ka tikpat svarīgi ir tas, lai valsts vadītājs būtu profesionālis, kuram ir gan gribēšana, gan varēšana strādāt.

Apdrošināšanas AS “Balta” Liepājas filiāles vadītāja Renāte Gabaliņa sacīja, ka pozitīvisms radīsies tad, ja visi zinās, kā tiek izmantoti samaksātie nodokļi. “Šajā ziņā ir jābūt caurskatāmībai, bet patlaban tādas nav,” sacīja Gabaliņa.

“Vismaz uzņēmējiem ļoti jauka pozitīvā ziņa būtu tad, ja mēs redzētu, ka arī valsts savelk to jostu, nevis tikai runā par jostas savilkšanu citiem,” uzskata celtniecības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Nami R” valdes priekšsēdētājs Raimonds Jonaitis.

Viņš uzskata, ka šim nolūkam jāpieņem daudzi smagi politiski lēmumi, arī attiecībā uz skolām, bērnudārziem un slimnīcām. “Iedzīvotāju paliek arvien mazāk, un šī problēma samilst ar katru gadu. Turklāt problēma samilst divas reizes straujāk, nekā valdība spēj tai nopakaļ savilkt jostu. Īstenībā būtu jābūt pretēji – jāsavelk josta un jāaptur problēmas samilšana. Pagaidām izskatās, ka neviens nevēlas pieņemt smagus lēmumus,” skaidroja Jonaitis.

Viņaprāt, valstij ir skaidri jānosaka, ko tā var atļauties un ko nevar atļauties. “Varbūt ir jāatsakās no dažiem megaprojektiem, kuri mums īsti vairs nav vajadzīgi, un šiem mērķiem atvēlētā nauda jānovirza ģimeņu atbalstam un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Megaprojekti nevienam nebūs vajadzīgi, ja nebūs iedzīvotāju,” uzskata Jonaitis.

Niedols piebilda, ka strukturālās reformas, par kurām tiek runāts jau ļoti ilgi, ir kļuvušas par principiālu jautājumu – vai nu tās tiek veiktas, vai netiek. “Ja reformu nebūs, tad tā būs izgāšanās vislielākajā mērā. Savukārt, ja cilvēki sajustu, ka reformas tiek veiktas un valdības vārdi saskan ar darbiem – tā patiešām būtu pozitīvā ziņa, ko gaida sabiedrība,” uzsvēra Niedols.

SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš pibilda, ka būtu labi redzēt Latvijas salīdzinājumu ar citām līdzīga izmēra valstīm, kuras patlaban ir ekonomiski veselīgākas nekā Latvija. “Jāsalīdzina valsts pārvaldes izdevumu un darbinieku skaita proporcijas uz vienu iedzīvotāju. Tikai tad objektīvi varētu vērtēt valsts pārvaldes efektivitāti – vai mēs esam neefektīvāki par citām valstīm vai efektīvāki,” piebilda Bērziņš.