Ceturtdiena, 22. aprīlis Armanda, Armands
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Uzņēmējiem dažādi priekšlikumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai

Uzņēmējiem dažādi priekšlikumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai
23.02.2009 12:41

Atslēgvārdi

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajās diskusijās Ventspilī un Liepājā uzņēmēji un pašvaldību darbinieki izteikuši dažādus priekšlikumus ekonomiskās situācijas uzlabošanai, informēja LTRK sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale. Diskusiju laikā izteikti priekšlikumi eksporta veicināšanai, Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanai, inovāciju attīstībai, zinātnes sasaistei ar uzņēmēju vajadzībām ražošanas attīstīšanai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldības sniegto pakalpojumu efektivizēšanai.

Ventspils uzņēmēji, diskutējot par pasākumiem, kas varētu sekmēt eksportspēju, kā problēmu šobrīd izcēla AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pasivitāti eksporta veicināšanā. “Koncerns darbojas kā suverēna struktūra, tās uzmanību pievērst uzņēmēju šā brīža eksportpārvadājumu vajadzībām ir neiespējami,” norādīja diskusijas dalībnieki.

Atsaucoties uz citu valstu pieredzi, ventspilnieki pauda neapmierinātību arī ar sabiedrisko pakalpojumu tarifu politiku Latvijā. “Ja, piemēram, pasaulē naftas cenas krītas, tām seko arī sabiedrisko pakalpojumu izcenojumi, Latvijā nekas tamlīdzīgs nav novērojams, Sabiedrisko pakalpojumu komisija darbojas lēni un tās darbība ir necaurspīdīga,” uzsvēra uzņēmēji.

Ventspilnieki arī rosināja sākuma posmā piemērot īpašus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas uzsāk eksportēt saražoto produkciju un papildināt Latvijas vēstniecību funkcijas, nosakot, ka tās kļūst par savdabīgiem aģentiem, kas ārvalstīs reklamē Latvijas produkciju.

Liepājas uzņēmēji kā būtiskāko kavēkli eksporta uzsākšanā minēja biznesa kontaktu trūkumu ārvalstīs un rosināja valstij algot ekspertus, kas katrā uzņēmējus interesējošajā valstī būtu vietējie iedzīvotāji un līdz ar to arī tirgus pazinēji.

Abu Kurzemes pilsētu uzņēmēji pauda vēlmi saņemt detalizētāku informāciju un skaidrojumus par eksporta garantiju saņemšanas iespējām un nosacījumiem, kā arī valdības sniegto atbalstu uzņēmējiem 603 miljonu latu apmērā un tā izlietojuma mērķiem.

Abu pilsētu pārstāvji vērsa uzmanību uz šā brīža vajadzībām uzņēmējdarbības stimulēšanai un tam plānoto Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta virzienu “nesaderību”. “Eiropas nauda paredzēta inovācijām un plašiem konsultāciju pasākumiem, kamēr uzņēmējs Latvijā šobrīd cīnās par izdzīvošanu,” sarunā uzsvēra uzņēmēji, rosinot palielināt struktūrfonda un valsts līdzfinansējuma daļu projektā, kā arī mazināt tā saucamās “mīkstās” investīcijas un palielināt atbalstu ražošanai un eksportam.

Ventspils uzņēmēji nāca klajā arī ar priekšlikumu, kā, izmantojot struktūrfondu līdzekļus, investēt izglītības un nodarbinātību veicinošos pasākumos, – uzņēmēji sadarbībā ar arodizglītības iestādēm varētu organizēt esošo, kā arī potenciālo darbinieku apmācības, pēcāk labas sekmes sasniegušos nodrošinot ar darbavietu.

Liepājas uzņēmēji rosināja saīsināt visus termiņus, kādos valsts pārvaldes iestādes administrē struktūrfondu projektus – projektu vērtēšanai, pēc uzņēmēju domām, būtu atvēlams viens mēnesis, bet pārējie termiņi nosakāmi tā, lai projekta īstenošanai ņemtos kredītlīdzekļus uzņēmējs bankai var atgriezt viena līdz divu gadu laikā.

Ventspils uzņēmēji sarunas laikā dalījās pilsētas pozitīvajā pieredzē inovāciju jomā – sadarbojoties Ventspils augstskolai, pašvaldībai un uzņēmējiem, tapuši un īstenoti vairāki projekti. “Ja uzņēmējiem būtu iespēja ar valsts atbalstu algot zinātniekus ražošanas pilnveidošanai un inovāciju izstrādei, uzvarētāji būtu pat trīs – uzņēmējs par izgudrojumu, zinātnes sasniegumiem ekonomikā būtu praktisks pielietojums, valsts būtu efektīvi izlietojusi zinātnei atvēlamos resursus,” sprieda uzņēmēji.

Ventspilnieki rosināja zinātni atbalstošās aktivitātes papildināt ar mārketinga pasākumiem, piemēram, organizēt izstādes, kurās zinātnieki uzskatāmi varētu demonstrēt savus izgudrojumus arī uzņēmējiem, kuri varētu lemt par to ieviešanu ražošanā.

Daloties pieredzē par inovāciju ieviešanu ražošanā, liepājnieki atzīmēja, ka inovatīvu risinājumu meklējumi vidēji izmaksā 50 līdz 100 tūkstošus latu, to ieviešana ražošanā vēl tikpat, ja ne vairāk, un šobrīd, kad apgrozāmo līdzekļu katastrofāli trūkst, inovācijām naudas vienkārši neatrodas.

Gan Ventspils, gan Liepājas uzņēmēji bija vienisprātis, ka valsts loma ekonomikā mazināma. Valstij jānodrošina pamatfunkcijas, biznesa un peļņas gūšanas funkcijas nododot uzņēmējiem. Turklāt valsts pārvaldes, tostarp pašvaldību institūcijām, no represīviem orgāniem, kas piemēro sodus un sankcijas uzņēmējiem kā aizliegtas nodarbošanās pārstāvjiem, jāpārorientējas un jākļūst par servisa organizācijām, kurās iespējams konsultēties un saņemt atbalstu jauna, uzņēmējdarbību skaroša normatīvā regulējuma izpratnei vai izziņu un atļauju saņemšanai.

LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, uzklausot uzņēmējus, rosināja gan Ventspilī, gan Liepājā veidot uzņēmēju konsultatīvo padomi sadarbībai ar pašvaldības struktūrām, tādējādi uzlabojot pašvaldību un uzņēmēju dialogu, kas “klibo”.

Visi diskusijās izskanējušie uzņēmēju priekšlikumi tiks ietverti LTRK izstrādātajā “Uzņēmēju plāna Latvijas ekonomikas stimulēšanai” projektā, lai februāra beigās darbu pie šī dokumenta varētu pabeigt un to prezentēt jaunajai valdībai, nozaru ministrijām, Saeimai, masu mediju pārstāvjiem.

LETA

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz