Uzņēmējs Artis Hartmanis, pret kuru Valsts ieņēmuma dienests (VID) sācis kriminālprocesu par varbūtējo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, norāda, ka viņu apvaino tajā, ko viņš nekad nav darījis. Harmanis intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauž uzskatu, ka informāciju par visām kompānijām Finanšu policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iedevis cilvēks, kuram Londonā ir kriminālprocess un kurš, strādājot “Shell”, ir piesavinājies ļoti lielu naudas summu, – Jevgēnijs Tihonovs, kurš esot nofinansējis interesi par Hartmani.

“Man pēdējā laikā bija ar viņu nopietni konflikti. Šī varētu būt atriebība. Turklāt viņš strādā tieši tāpat kā es – viņam Latvijā ir ofiss. Tikai šo ofisu neviens nez kāpēc neaiztiek,” saka Hartmanis, paužot viedokli, ka Tihonova vienīgā interese ir izvairīties no kriminālprocesa Londonā.

Hartmanis domā, ka Tihonovs gribēja tikt Latvijā liecinieku aizsardzības programmā, jo viņam februārī Londonā sākas kriminālprocess par visām šitām lietām. Viņš jau vienu procesu par 2,5 miljoniem ir zaudējis.

Viņš arī norāda: “Tā kā strādāju es, strādā visā pasaulē. Visa pasaule strādā caur ofšoru kompānijām.”

Hartmanis stāsta, ka VID minētie 140 miljoni latu nav naudas atmazgāšanas apjoms, bet visu ārvalstīs reģistrēto kompāniju apgrozījums. Dažas no šīm kompānijām piederēja Hartmanim, dažās viņš ir vai ir bijis pilnvarotā persona.

Viņš arī intervijā stāsta, ka principā nezina, kā naudas atmazgāšana vispār ir jādara, un ar to nemūžam nav nodarbojies. Par to viņš jūtas aizskarts un uzskata par personīgu apvainojumu. Ja viņu vainotu par nodokļu nemaksāšanu, viņš varētu vēl strīdēties, bet tad būtu jāpierāda kādi nodokļi un kādas valsts teritorijā. Viņš arī norāda, ka netic Latvijai, valstij kā tādai, pēc visa tā, kas ir noticis, un Latviju izslēdz no sava biznesa.

Skaidrojot, kāpēc viņš kopš 2010.gada aprīļa sāka pārdot daļas savās kompānijās, Hartmanis stāsta, ka vairs nav redzējis jēgu tam visam. Perspektīvā nekāda naftas produktu plūsma uz Latviju vairs nenotikšot, un Krievija taisa savas ostas.

Kā ziņots, VID pērn informēja, ka oktobra vidū sākts kriminālprocess par kāda uzņēmēja A. nelegālo darbību naftas biznesā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņš četru gadu laikā apgrozījis aptuveni 140 miljonus latu nelegālu līdzekļu. Ar Liepājas naftas biznesu saistītais uzņēmējs, pret kuru VID sācis kriminālprocesu par varbūtējo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pēc sākotnējiem aprēķiniem, valstij nav samaksājis vismaz vienu miljonu latu.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, VID redzeslokā nonācis nu jau bijušais Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma “Baltic Bunkering Company” līdzīpašnieks Artis Hartmanis. No visām viņam piederošo kompāniju kapitāldaļām 1971.gadā dzimušais Hartmanis atbrīvojies pērn no aprīļa līdz jūlijam. Tajā pat laikā Hartmanis masveidā atbrīvojies arī no visiem nekustamajiem īpašumiem.

Savukārt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Bora dēļ ir bijušas vienas vienīgas nepatikšanas. SAB darbinieka Aigara Bora sieva Iveta Bora bija arī Hartmaņa biznesa partnere, ar kuru kopā nopirkuši “Baltic Bunkering Company”. Bors tad neesot bijis SAB darbinieks. “Turklāt, kas attiecas uz Boru – es varu jums pateikt, ka man viņa dēļ vairāk ir bijušas nepatikšanas nekā jēga no tā, ka viņa sieva ir pie manis strādājusi,” stāsta Hartmanis, neapstiprinot medijos paustos pieņēmumus, ka viņa bizness plaucis tajā laikā, kad notika sadarbība ar Boru ģimeni.

Viņa uzplaukums sācies tad, kad aizbraucis strādāt uz Krieviju 2007. gadā, tur sadarbojoties ar daudzām kompānijām, arī “Jukos”.

Hartmanis arī nekad ar Aigaru Boru neesot runājis ne par savu, ne viņa darbu. Viņa dēļ Hartmanim nācies aiziet no ļoti lielas Krievija kompānijas, jo specdienesti sāka interesēties par abu savstarpējo sazināšanos. Viņš intervijā norāda, ka viņam nekad Latvijā nav bijusi saistība ne ar vienu no drošības struktūrām, ne ar vienu no politiķiem.

Viņš norāda, ka pēdējo reizi ar Aigaru Boru sazinājies savas meitas dzimšanas dienā – 2010.gada 10.oktobrī. Viņam ar šo ģimeni neesot labu attiecību no tā mirkļa, kad Hartmanim sākās problēmas viņu dēļ Krievijā. Aptuveni no 2008.gada.

Savukārt runājot par savu biznesu Latvijā, Hartmanis norāda, ka naftas produktu bizness esot veiksmīgi pakāsts.

LETA