Ja Liepājas metalurģijas uzņēmums “Liepājas metalurgs” turpinās strādāt, valsts noteikti varēs atgūt visu naudu, kuru tā kompānijas vietā samaksās Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.”, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un norādīja, ka tādēļ tiek strādāts, lai uzņēmuma slēgšana būtu pēdējais risinājums, jo tas nozīmētu zaudējumus.

Āboliņš pauda pārliecību – ja uzņēmums turpina strādāt, valsts noteikti  varēs atgūt visu. “Vai tas ir caur to, ka uzņēmumam būs pietiekama peļņa un varēs novirzīt maksājumus parādu dzēšanai, vai arī mēs pārdosim kādam investoram, kurš operēs, uzņēmumu visu kopumā,” teica Valsts kases pārvaldnieks.

Pēc Āboliņa skaidrotā, ka tomēr uzņēmumu atzīs par maksātnespējīgu, tad līdzekļu atgūšana būs atkarīga, vai to sanēs vai arī līkvidēs. “Ja neizdodas tas process, kuru  mēs esam šobrīd ieplānojuši ar akciju pārņemšanu un faktiski to, ka kreditori pārņem uzņēmumu šādā veidā, tad nākamais, protams, ir  uzņēmuma maksātnespēja, ja uzņēmums saistības  nespēj pildīt. Ja ir uzņēmuma maksātnespēja, tad savukārt ir divi risinājumi – vai nu ir uzņēmuma sanācija, vai nu ir uzņēmuma likvidācija,” skaidroja Āboliņš un atzina, ka pie sanācijas uzņēmuma nenodrošinātie kreditori ciestu diezgan lielā apmērā, bet nodrošinātie, tajā skaitā, valsts,  visticamāk, neciestu vai arī līdzekļus zaudētu nelielā apmērā. Savukārt uzņēmuma bankrota gadījumā zaudējumus ir grūti prognozēt, jo tad uzņēmumu nāktos izpārdot pa daļām, taču tādi noteikti būtu.

Āboliņš atgādināja, ka valsts LM galvoja kredītu 60 miljonu latu apmērā, no tās deviņus miljonus latu LM ir samaksājis. Līdz ar to atlikušais valsts galvotā aizdevuma apmērs ir 51  miljons latu. Savukārt ķīlas tirgus vērtība ir vairāk nekā 100 miljoni latu. “šī ķīla sastāv no nekustamajiem īpašumiem, no kustamās mantas, iekārtām. Tam visam vērtība ir daudzkārt lielāka,  ja iekārtas strādā, ja iekārtas ir uzstādītas un tiek ražots pretstatā tam, ja iekārtas tiktu demontētas, vestas prom un kādam pārdotas. Protams, tad tā vērtība būtu pilnīgi cita,” teica Valsts kases pārvaldnieks.

Valsts kases pārvaldnieks atgādināja, ka kreditoru klubs ir noslēdzis līgumu ar investīciju banku “Prudentia”, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir investora meklēšana. Turklāt potenciālie investori esot padomā arī esošajiem LM akcionāriem. “Par to, kurā brīdī būs  rezultāts un mēs varēsim runāt par kādu darījumu ar konkrētu summu un konkrētu vārdu, šobrīd ir pāragri teikt, jo, protams, tirgus situācija nav vienozzīmīgi pozitīva,” teica Āboliņš.

Runājot par LM līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem kreditoriem, Āboliņš pastāstīja, ka brīdī, kad uzņēmums paziņoja, ka nespēs nākotnē pildīt saistības, valsts ar kompānijas akcionāriem vienojās, ka uzņēmumā tiks iecelts kontrolieris, kurš piedalās valdes darbā un saskaņo dažādus maksājumus un darījumus.  Viņš sacīja, ka kontrolieris nav saskaņojis 4,6 miljonu eiro maksājumu Lietuvā reģistrētai kompānijai “Torlina”, kurai šogad ir veikti arī vairāki citi maksājumi par mazākām summām, pretim saņemot metāllūžņu piegādes. Kopumā “Torlinai” pārskaitīti aptuveni 10 miljoni eiro. Pret pēdējo – 4,6 miljonu eiro – maksājumu metāllūžņi nav piegādāti. Tādējādi viena kreditora prasība ir samazināta pretēji citām.

Āboltiņš sacīja, ka pret minēto 4,6 miljonu eiro pārskaitījumu Lietuvas kompānijai iebilda arī Valsts kase, nosūtot rakstiskas vēstules, kurās pausta neizpratne, kādēļ tiek maksāts šim kreditoram, bet tajā pašā laikā ir valsts galvotais kredīts, kuram tuvojas maksājums, ir energokompānija “Latvenergo”, kurai parāds aug.  Valsts kases pārvaldnieks sacīja, ka no LM saņemtajā atbildē bija dažādi argumenti, kurus pārbaudot atklājās, ka tie ir nepatiesi. “Katrā ziņā skaidrojumu mēs neesam guvuši, un secinājums ir tāds, ka tā sākotnējā labā griba sadarboties ar valsti, informēt un saskaņot, vairs nav realizējusies,” teica Āboliņš.

Valsts kases pārvaldnieks sacīja, ka minētā situācija ir viens no iemesliem, kādēļ kreditoru klubā tika izskatīts variants, ka par simbolisku samaksu ir jāpārņem LM akcijas, kam tālāk sekotu vadības un pārvaldības maiņa.

Āboliņš arī uzsvēra, ka nevienā brīdī nav bijis plāns, ka valstij būtu jāpārņem LM. “Viens no variantiem, kas ir izskanējis, ir, ka kreditori pārņem uzņēmumu. Tātad valsts nevienā brīdī nekļūtu par vairākuma akcionāru,” teica Valsts kases pārvaldnieks, norādot, ka valsts akcijas iegūtu atbilstoši savai ekspozīcijai.

Āboliņš arī norādīja, ka kreditoru mērķis nav būt ilgtermiņā LM akcionāriem, bet gan saglabāt un paaugstināt uzņēmuma vērtību, lai pēc tam pārdotu investoram un atgūtu savus līdzekļus. “Mērķis nav pārņemšana kā tāda. Mērķis  ir pēc iespējas vairāk atgūt tos parādus, kas ir,” teica Valsts kases pārvaldnieks.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka  Valsts kase aprīļa beigās finanšu grūtībās nonākušā Liepājasmetalurģijas uzņēmuma vietā Itālijas bankai ” UniCredit  S.p.A.” pārskaitīja kredīta pamatsummas maksājumu ‒ 6,128 miljonus eiro (4,3 miljonus latu). Kredīta procenta maksājumu sedza pats uzņēmums.  Valsts ir galvojusi  “Liepājas metalurgam” saistības 85,6 miljonu eiro apmērā.  

Tāpat jau ziņots, ka “Liepājas metalurgs” ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānijā pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ notiek ar pārtraukumiem. “Liepājasmetalurgs” iepriekš paziņoja, ka plāno par 8‒10% samazināt darbinieku skaitu. Savukārt uzņēmuma lielākie kreditori, tostarp Valsts kase meklē risinājumus, kā grūtībās nonākušo kompāniju glābt.

“Liepājas metalurgs” ir lielākais darba devējs Liepājā – tas nodarbina aptuveni 2300 cilvēku. Uzņēmuma akcijas kotē “NASDAQ OMX Riga” otrajā sarakstā, tā lielākie īpašnieki ir privātpersonas – Sergejs Zaharjins, Kirovs Lipmans un Iļja Segals.