Liepājas metālapstrādēs uzņēmums “Liepājas metalurgs”, visticamāk, valstij radīs zaudējumus, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

“Manuprāt, kaut kādi zaudējumi būs. Es šaubos, vai mēs varam iziet pa nullēm, tomēr tie būtu pēc iespējas jāsamazina. Var jau būt tāda situācija, ka izdodas atrast ļoti labus investorus un nozare iekustās arī globālā līmenī. Tas būtu pēc vairākiem gadiem, bet mēs jau no mūsu prasībām nekur neatkāpsimies, un tādā gadījumā var rasties tāda situācija, [ka valsts neko nezaudē]. Tuvākajā nākotnē šaubos, ka neko nezaudēsim, bet mēs savas kā kreditoru prasības uzturēsim, un pie laba investora mēs tās varētu atgūt,” klāstīja Vilks.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka “Liepājas metalurga” parādsaistību kapitalizācija, kā to vēlas kompānijas vadība, nav pieļaujama. “Šādu soli neatļautu Eiropas Savienība, jo tas būtu valsts atbalsts uzņēmumam, tomēr ir arī citi iemesli, kādēļ šāds solis nebūtu pareizs. Valsts jau tā ir pietiekami lielu naudu ieguldījusi un zināmā mērā iesaistījusies uzņēmumā,” teica Vilks.

Viņš norādīja, ka metalurģijas nozarē kopumā vēl vairākus gadus paredzams kritums. “Ekonomika attīstās lēni, pieprasījums nav tik liels, un Āzijas kompānijas smagi sit Eiropu. Tas [parādsaistību kapitalizācija] nozīmētu, ka valsts ieietu uzņēmumā uz ilgu laiku un uz nezināmiem apstākļiem. Bet galvenā problēma ir tā, ka akcionāri ļoti grib būt uzņēmumā pārstāvēti. Šķirties [no savām akcijām] viņi negrib nekādi, bet arī naudu ieguldīt negrib. Viņiem jau tas ir prasīts, bet tā doma droši vien ir tāda – ja valsts iegulda, tad arī viņiem atradīsies nauda, ja valsts to nedara, tad arī viņi tur neliks naudu,” klāstīja ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka kompānijas akcionāri ir starp Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, tādēļ diez vai viņiem ir naudas trūkums. “Jāmeklē tālākais risinājums, bet valsts viennozīmīgi nevar būt akcionārs. Tas nozīmētu nebeidzamas problēmas, nebeidzamas spekulācijas un neskaidrību par to, cik tad valsts galu galā būtu ieguldījusi. Ir jāatrod investors un, iespējams, būs jārīkojas asāk. Arī maksātnespēja nenozīmē, ka nav iespējams piesaistīt investoru, jo redzam, ka interese ir – [potenciālie investori] skatās, kas tālāk notiks,” teica Vilks.

Tāpat ministrs norādīja, ka šāds gadījums vēl Latvijā nav bijis – kad tiek maldināta valsts un kompānijas īpašnieki nodarbojas ar demagoģiju, cerot, ka valsts parūpēsies par kompānija, kamēr attiecīgajā nozarē ir kritums. “Nopirkt milzīgas slejas avīzēs – izcila demagoģija! Es to varu tikai apbrīnot, turklāt [demagoģija vērsta] pret valsti, kas jau tā ir palīdzējusi modernizēt uzņēmumu. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka potenciālie investori tomēr nav aizgājuši un tepat vien ir un vēro, kas tālāk notiks,” sacīja ministrs.

Vilks piebilda, ka Finanšu ministrija, prognozējot nākamā gada nodokļu ieņēmumus, rēķinās, ka “Liepājas metalurgs” attiecīgajā periodā neatsāks darbību.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka “Liepājas metalurga” vadība nākusi klajā ar priekšlikumu valdībai, kas paredz parādsaistību kapitalizāciju, valstij tādējādi kļūstot par uzņēmuma kontrolpaketes turētāju un atgūstot parādus ilgākā termiņā. Savukārt Finanšu ministrija jau paziņojusi, ka no valsts atbalsta aspekta nav atbalstāms kompānijas lūgums.

“Liepājas metalurgs” ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānijas pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta. Liepājas tiesa ir apstiprinājusi uzņēmuma glābšanas plānu, kas paredzēja kompānijas darbības atsākšanu līdz septembra beigām. Paredzēts, ka kompānijai arī tiks piesaistīts investors. Tomēr tas joprojām nav noticis.

Savukārt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers paziņojis, ka prasīs kompānijas maksātnespēju, ja līdz oktobra beigām “Liepājasmetalurgā” neieplūdīs pirmās investīcijas, kā to paredz TAP pasākumu plāns.