Oktobra beigās paies gads, kopš zivju produkcijas ražotājfirma – SIA “Vido” – darbojas jaunajās telpās, pašu uzceltajā ražotnē Nākotnes ielā 22. Lai arī bizness nav viegls, panākumi ir, uzņēmums attīstās, vēl vairāk – nākamgad īpašniekam ir plāns turpināt paplašināšanu un būvēt vēl jaunus korpusus.

SIA “Vido” sāka darbību 1993.gadā, pirms pieciem gadiem pievērsās ražošanai, tad vēl tas notika vecajās telpās, arī tepat Tosmarē. Bet nu jau gandrīz gadu uzņēmums strādā jaunajā vietā, kur par kredīta līdzekļiem uzcelta moderna, visām ES prasībām atbilstoša ražotne, pastāstīja uzņēmuma vadītāja vietniece Oksana Ābele. SIA “Vido” atrodas Liepājas SEZ teritorijā, zeme uzņēmumam iznomāta uz 30 gadiem. Neaizņemtajā platībā firmas īpašniekam Vidmantam Paulavičam ir iecere nākamgad uzbūvēt vēl saldētavu, šķirotavu un paplašināt ražošanu. “Protams, tas nav viegli,” atzīst O.Ābele. “Joprojām maksājam lielus kredīta procentus, bet labi, ka izdevās saņemt subsīdijas no ES fondiem, tas palīdzēja uzbūvēt jauno ražotni.” Ražotnes paplašināšanai firmas darbinieki arī mēģinās saņemt ES subsīdijas, kas domātas zivju produkcijas ražotājiem, jau tiek domāts par projekta iesniegšanu.

Šobrīd firmā lielākoties darbojas ar saldētām zivīm un gaida, kad rudenī nāks svaigās zivis. “Vasara ir tāds saspringts laiks,” atzīst O.Ābele. “Labus lomus varam gaidīt tikai tad, kad paliek vēsāks, no aukstāka ūdens nākušām zivīm ir labāka kvalitāte.” Tikmēr zivis tiek marinētas, sālītas, tās arī cep, liek dažādās mērcēs – majonēzē, eļļā un arī tomātu mērcē. Tikko būs labvēlīgāks laiks zivju nozvejai, zivis atkal kūpinās. Pēc auksti un karsti kūpinātām reņģēm, butēm, mencām ir liels pieprasījums. Gatavo produkciju izplata gan Liepājā, gan visā Latvijā. Mēnesī uzņēmums saražo ap 15 tonnām saldēto zivju produkcijas – dažādi apstrādātās skumbrijas, stavridas, sviesta zivis, ķilavas u.c., kā arī ap 5 tonnām svaigās zivis – reņģes, butes utt.

Galvenā problēma, kā atzīst uzņēmumā, ir strādnieku trūkums. Šobrīd te nodarbināti 16 cilvēki, taču vajadzētu vēl. “Vajadzētu, bet nevaram dabūt,” nopūšas O.Ābele. “Algas nemaz nav tik mazas, bet cilvēki vienkārši negrib strādāt. Ir tādi, kas atnāk, it kā ļoti gribot ķerties pie darba, bet pēc neilga laiciņa pazūd, pat dokumentus atstājuši. Vienam joprojām te atrodas pase, laikam nevajag. Diemžēl daudziem vairāk interesē alkohols, nevis strādāšana.”

Bet tie, kas uzņēmumā nostabilizējušies, saka, ka esot apmierināti. Tā vismaz apgalvo ilggadējā darbiniece Nadežda Majakova, kura pirms tam strādājusi “Kursā”, bet šeit darbojas jau sešus gadus. “Man ļoti patīk,” laikrakstam apgalvoja N.Majakova, viņai piekrīt arī Olga Sedova, kura uz šejieni pārnākusi no kādreizējā Zivju konservu kombināta. Mazajā uzņēmumā par strādājošajiem ir padomāts – iekārtotas plašas ģērbtuves, dušas, neliela virtuvīte, kur paši gatavo sev pusdienas. Kā nosmejas darbinieces, kaut arī ik dienas sanāk strādāt ar zivīm, pašām tās joprojām labi garšojot, neesot apnikušas. Laikam jau šādā uzņēmumā var strādāt tikai cilvēki, kas ar zivīm nav uz jūs, viņas nospriež.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”