Otrdien, 19. maijā, ap pusdienlaiku ugunsnelaime piemeklējusi lauku māju “Jukumi” Rucavas novada Papē. Liesmas koka dzīvojamā ēkā izplatījušās tik ātri, ka pēc ugunsdzēsēju ierašanās jau bijis skaidrs, ka saglābt namu vairs neizdosies. Kad ugunsgrēku apdzēsa, pāri bija palikušas tikai krāsmatas, kurās vēl vakar kaut ko centās atrast mājas iemītnieki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu uz lauku māju “Jukumi” saņēmis pulksten 12.49. Dzēst liesmas steigušies ugunsdzēsēji no Liepājas un Priekules, kā arī Rucavas pašvaldības ugunsdzēsības formējums. “Kad ieradās ugunsdzēsēji, koka māja ar atklātu liesmu dega pilnā 200 kvadrātmetru platībā. No tās paši evakuējušies divi cilvēki, no kuriem viens bija cietis. Ugunsgrēku likvidēja pēc gandrīz piecu stundu darba,” sacīja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Vakar “Kurzemes Vārds” apmeklēja “Jukumu” mājas un tur sastapa vienu no mājas saimniekiem. “Šim namam ir trīs īpašnieki, taču ugunsgrēka brīdī uz vietas biju tikai es ar vīru,” pastāstīja lietuviete Nijole Kiseliene, kurai rokas cieši nosaitētas, jo viņa ugunsgrēkā guvusi apdegumus. “Kad sajutu dūmus, darbojos mājai blakus esošajā siltumnīcā. Skrēju skatīties, kas noticis. Bija redzams, ka dūmi nāk no mājas. Atvēru durvis, laukā vēlās liesmu un dūmu mutuļi. Apdedzinājos. Nezinu, kas man bija uznācis, laikam cerēju vēl kaut ko saglābt, lai gan jau tad bija skaidrs, ka tas neizdosies,” sacīja mājas saimniece.

Pēc N. Kiselienes teiktā, pirmie ugunsdzēsēji ieradušies tikai apmēram pēc stundas. Tie bijuši no Rucavas, neilgi pēc tam atbraukušas vēl četras autocisternas no Liepājas un Priekules. “Stunda bija pagājusi, jumts jau bija iebrucis. Liesmas pat bija pārmetušās uz priedēm. Tās nācās nocirst, jo pastāvēja draudi, ka varētu aizdegties arī blakus esošās saimniecības ēkas. Jūs paši redzat rezultātu – pāri nav palicis nekas,” saka saimniece, kura kopā ar vīru šajā mājā dzīvojusi 40 gadus. “Šeit dzīvoja vēl viens lietuviešu pāris un pensionāre. Mēs ar vīru šeit dzīvojām ik pusgadu, vienmēr vasarā. Šogad no Kauņas atbraucām aprīlī. Gribējām būt, tā teikt, tālāk no vīrusa. Šeit ir klusa miera osta, tāda, kā mums patīk. Tādēļ laikam esam tik ilgi “Jukumos” nodzīvojuši, arī pārējie mājas iedzīvotāji allaž bijuši mums līdzās. Te savu bērnību pavadījuši mūsu bērni,” izstāstīja 75 gadus vecā kundze.

Par turpmāko rīcību viņa ar vīru un pārējiem mājas īpašniekiem vēl neesot runājusi, jo esot jātiek skaidrībā ar apdrošinātājiem. “Atjaunot jau šeit diez vai ko varēs. Drīzāk jāaizvāc visas krāsmatas un jābūvē no jauna,” viņa atzīmēja.