Lietu izskatīja slēgtās tiesas sēdēs. Spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā un pašlaik par pilna sprieduma pieejamības dienu ir noteikts 28. decembris.

Jurašs aģentūrai LETA teica, ka bez cīņas nav uzvaras un nekas vēl nav beidzies. Viņš ticot, ka agrāk vai vēlāk taisnīgums gūs virsroku, lai arī tiesai jau šodien bija iespēja spriest tiesu tā, lai potenciālie trauksmes cēlēji tiktu iedrošināti ziņot par amatpersonu prettiesiskām darbībām, nevis atturēt tos, baidoties no augstāk stāvošu amatpersonu iespējamās atriebības.

“Pārāk daudz dažādas personas bija ieinteresētas šādā lietas iznākumā, lai es cerētu uz pozitīvu spriedumu,” uzsvēra Jurašs.

Iepriekš Augstākā tiesa (AT) Rīgas apgabaltiesas spriedumu atcēla pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Protestu par apgabaltiesas spriedumu iesniedza prokurors Māris Urbāns. Viņš lūdza pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

Iepriekš arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnoja Jurašu un norādīja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā minētie apstākļi. Tiesa nekonstatēja, ka Jurašs būtu izpaudis valsts noslēpumu un nodarījis kaitējumu valsts iekšējai vai ārējai drošībai.

Pirmās instances tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam “Ir” izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.

Pirmās instances tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma “Par valsts noslēpumu” norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot.

Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā “Ir”.

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību.

Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019. gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja toreizējā deputāta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.