Priekules Kultūras namā norisinājās seminārs “Perspektīvā Priekules novada un pierobežas pašvaldību infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstības iespējas”, kurā piedalījās ne tikai apkārtējo pašvaldību pārstāvji, bet arī uzņēmēji un pārstāvji no Lietuvas Skodas rajona pašvaldības. Galvenais tikšanās iemesls bija nepieciešamība pārrunāt iespējas veidot sadarbības projektus un piesaistīt finansējumu dažādām uzņēmēju un pašvaldību aktivitātēm pierobežā, pievēršoties arī starptautiskai sadarbībai.

Priekules Kultūras namā norisinājās seminārs “Perspektīvā Priekules novada un pierobežas pašvaldību infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstības iespējas”, kurā piedalījās ne tikai apkārtējo pašvaldību pārstāvji, bet arī uzņēmēji un pārstāvji no Lietuvas Skodas rajona pašvaldības.
Galvenais tikšanās iemesls bija nepieciešamība pārrunāt iespējas veidot sadarbības projektus un piesaistīt finansējumu dažādām uzņēmēju un pašvaldību aktivitātēm pierobežā, pievēršoties arī starptautiskai sadarbībai. Tādēļ lieti noderēja Skodas Rajona padomes izpilddirektora vietnieka Kaža Viršila klātbūtne un izteiktais viedoklis. “Lietuvas kolēģu pieredze mums ir laba mācība, jo viņiem ļoti stingri sadalīts, uz kādu atbalstu var pretendēt pašvaldības, uz kādu – skolas, slimnīcas un uzņēmēji. Mums turpretī ir tā: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Bet tas ne vienmēr ir pareizi, nav īstas skaidrības un jābūt izmanīgiem, lai saņemtu kādu atbalstu,” saka Priekules domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, kas atklāja semināru.
Lietuvas robežai tuvo Liepājas rajona pašvaldību sociāli ekonomisko situāciju savukārt raksturoja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece attīstības jautājumos Evija Kopštāle. Noderīgs uzņēmējiem bija Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Radzeviča stāstījums par Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta saņemšanas iespējām nākamajam plānošanas posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Jāteic, ka par to skaidrības vēl īsti nav pašā ministrijā, ir zināmas tikai vadlīnijas. Ar tām arī ministrijas pārstāvji un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas departamenta vadītājs Jānis Gūtmanis iepazīstināja aptuveni trīsdesmit sanākušos uzņēmējus. Saruna izveidojās kā dialogs, jo ierēdņi bija gatavi arī uzklausīt uzņēmēju domas, izzināt vajadzības un izskaidrot neskaidros jautājumus. Ļoti patīkami bijis dzirdēt, ka vairākkārt samazināta birokrātija dokumentu iesniegšanas procesā.
“Tas, ka šādi semināri notiek reģionos, uzņēmējiem ir ļoti būtiski,” uzskata SIA “Daiļrade Koks” izpilddirektors Edgars Treimanis. Viņš norāda, ka pats gūst daudz jaunas informācijas sadarbībā ar Rīgas kolēģiem, taču citu firmu īpašniekiem laukos nav šādu iespēju izzināt aktualitātes. Tādēļ ierēdņiem vajadzētu biežāk doties pie viņiem. “Cik saprotu, tad nākamajā plānošanas laikposmā nav tik daudz naudas paredzēts atvēlēt pamatlīdzekļu un iekārtu iegādei, cik jaunu produktu radīšanai, taču viss vēl šajā jautājumā nav īsti skaidrs, tādēļ ļoti svarīgi būs rudenī vēlreiz izzināt atbalsta sadalīšanas nostādnes,” sacīja E.Treimanis. V.Jablonska piebilst, ka uzņēmēji ir ļoti praktiski ļaudis un ar filozofēšanu nenodarbojas, tādēļ ļoti noderējušas tiešās atbildes uz tiešajiem jautājumiem. “Žēl gan bija skatīties, ka atbalsta sadales politika un līdz ar to arī ierēdņi atsevišķos jautājumos ir ļoti tālu no reģioniem un reālās situācijas uzņēmējdarbībā,” pauž Priekules domes priekšsēdētāja.
Nozīmīga bija semināra turpinājumā iekļautā Liepājas rajona pašvaldību vadītāju diskusija par iespējām attīstīt uzņēmējdarbību savās pašvaldībās. Diemžēl tajā nepiedalījās neviens no uzaicinātajiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem. “Man joprojām šķiet nesaprotami, ka Kurzemes attīstības aģentūra darbojas Rīgā. Sarunās ar kolēģiem un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem noskaidrojās, ka no mūspuses iesniegti tikai pāris projekti, kas ir vēl zemāks rādītājs nekā Latgalei. Ja arī aģentūra neatrodas Liepājā, tad tai vismaz būtu nepieciešami koordinatori vai filiāles, lai sadarbība ar pašvaldībām būtu ciešāka,” saka V.Jablonska.
Viens no projektiem, kas jau ieguvis reālas aprises, taču tā arī nav virzījies uz priekšu, ir Ilmājas ceļa asfaltēšana. “Skodas kolēģi šo jautājumu par prioritāti izvirzījuši valsts līmenī, tāpat kā dzelzceļa atjaunošanu, taču mums tas iestrēdzis tikai tādēļ, ka pašvaldības ik nedēļu par to ministrijā neatgādina,” saka V.Jablonska. Tagad gan pēc svētkiem nolemts atkal sarosīties un kopā ar kaimiņu pagastiem un Skodas kolēģiem sagatavot atkārtotas vēstules, mudinot šo jautājumu visdrīzākajā laikā atrisināt. Iecerēts papildus vākt arī iedzīvotāju parakstus ceļa sakārtošanas aktualitātes pastiprināšanai.