AT: Lipmana versija par LM akciju atprasīšanu nav pierādīta
liepajniekiem.lv
LR Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2014.gada
6.februāra spriedumā (lietā par Sergeja Zaharjina apelācijas sūdzību par AS ”Liepājas
metalurgs” (LM) akciju atprasīšanu) atzinusi, ka prasītāja Kirova Lipmana
versija par LM akciju atprasīšanu nav pierādīta, portālu informēja zvērināta
advokāte Sintija Radionova.
Kā norādīts tiesas sprieduma motīvu daļā, K.Lipmana versija
par strīdus akciju pārskaitīšanu (starp K.Lipmanu un S.Zaharjinu it kā noslēgta
mutiska vienošanās par 1,9 miljonu LM akciju nodošanu K. Lipmanam) ”nevar tikt
atzīts par pierādītu atbilstoši Civilprocesa likuma 104.panta pirmajai daļai,
jo tas neapstiprinās ne ar vienu lietas materiālu vai kādu citu tiesas sēdē
pārbaudītu pierādījumu.”
Kā jau ziņots, 2003.gada septembrī uzņēmums ”Gesil Limited”
pārskaitīja trim LM akcionāriem – S.Zaharjinam, Iļjam Segalam un K.Lipmanam –
aptuveni 4,9 miljonus LM akciju katram. Pēc divām nedēļām K.Lipmans 1,9
miljonus LM akciju pārskaitīja S.Zaharjinam.
Tiesa ir noraidījusi K.Lipmana versiju par to, ka 1,9
miljoni LM akciju bijuši nodoti S.Zaharjinam uz laiku līdz tiks sasniegti kādi
LM biznesa mērķi. Tiesa secina, ka prasītāja atsaukšanās uz biznesa mērķi ir
vienīgi pašam prasītājam (tātad, K.Lipmanam) subjektīvi izprotams arguments un
ar to nevar pierādīt kāda darījuma pastāvēšanu. K.Lipmana versija par to, ka LM
modernizācijai ir bijis nepieciešams viens LM akciju kontrolpaketes īpašnieks, kurš vestu sarunas par finansējuma
piesaisti, nav pamatota, jo ar uzņēmuma modernizāciju, tai skaitā finansēšanas
jautājumiem, nodarbojas uzņēmuma valde, nevis akcionāri. Pretējā gadījumā
neviens biržā tirgū kotēts uzņēmums, kura akcijas pieder simtiem nelielu
akcionāru, nespētu piesaistīt finansējumu modernizācijai.
Arī K.Lipmana pieaicināto liecinieku (Jānis Naglis, Uldis
Osis un Benita Voronova) liecības, kurās tiek atreferēts K.Lipmana atstāsts par
it kā mutiskas vienošanās esamība starp K.Lipmanu un S.Zaharjinu, AT spriedumā
nav guvušas apstiprinājumu. Iespējams, tāpēc, ka divi no lieciniekiem – J.Naglis
un U.Osis – ir K.Lipmanam daļēji piederošā uzņēmuma Grindeks padomes locekļi un
faktiski saņem no viņa atalgojumu (K.Lipmans ir Grindeks padomes priekšsēdētājs
un lielākais akcionārs, 33,29% akciju uz 2013. g. 31. decembri).
Tiesvedības gaitā ir nepārprotami redzams, ka 1,9 miljonu LM
akciju pārskaitīšana K.Lipmanam bijusi apzināta vai neapzināta kļūda, ko pats
K.Lipmans pēc divām nedēļām ir labojis, pārskaitot šīs akcijas to īpašniekam –
S.Zaharjinam.
No K.Lipmana prasības un tiesvedības materiāliem tā arī
netop skaidrs, kādu citu motīvu vadīts K.Lipmans 2003. gada septembrī būtu
varējis pārskaitīt minētās akcijas S.Zaharjinam. Prasība par šo akciju atdošanu tiesa celta
vien pēc astoņiem gadiem. Visu šo gadu laikā K.Lipmans nav šīs akcijas nedz
deklarējis Valsts ieņēmumu dienestā, nedz likumā paredzētajā kārtībā vērsies
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, nedz ziņojis par tām biržai vai veicis
citas darbības, kas liecinātu, ka viņš uz šīm akcijām pretendē.
Neizprotamu iemeslu dēļ tiesa nav ņēmusi vērā to, ka K.Lipmana
apgalvojumi par rakstiskas vienošanās esamību (it kā starp LM akcionāru ”Gesil
Limited” un K.Lipmanu, parakstīta 2003.gada 8.septembrī) par 4,9 miljonu LM akciju
atdāvināšanu K.Lipmanam ir citas tiesvedības pamatā – pat, ja šāds dokuments
būtu bijis parakstīts, K.Lipmanam tā rīkoties nebija attiecīgu pilnvaru.
Bez tam, pat, ja būtu
pastāvējusi rakstiska vienošanās par akciju dāvinājumu, nav saprotams, kāpēc K.Lipmans
nav izmantojis šo acīmredzami vienkāršo argumentu, bet savu prasību pret S.Zaharjinu
balstījis uz pavisam citiem, daudz strīdīgākiem pamatiem.