Pērn, salīdzinājumā ar 2016.gadu, reģistrēts lielāks pārkāpumu skaits sabiedriskās kārtības jomā – satiksmes negadījumi, alkohola lietošana un ar to saistītās sekas u.c., atzīst Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Eduards Boļšakovs.

”Gan tāpēc, ka policija strādā aktīvāk, rūpējoties, lai lielāks policijas darbinieku skaits patrulētu ielās, gan tāpēc, ka alkohola lietošana sevišķi siltajos gadalaikos palielinās,” viņš skaidro, piebilstot, ka policija sadarbojas ne vien ar robežsargiem, patrulējot pierobežā, bet arī ar Lietuvas policiju.

Satiksmes uzraudzības rotas jeb ceļu policijas apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā mūspusē satiksmes negadījumos gājuši bojā 20 cilvēki, kas ir mazliet mazāk, nekā 2016.gadā, kad uz ceļiem izdzisa 23 dzīvības.

7 no satiksmes negadījumos bojā gājušajiem pērn bija transportlīdzekļu vadītāji, 4 – pasažieri, 3 – velosipēdu vadītāji, bet 6 – “neredzamie” gājēji. ”Cilvēki joprojām nepietiekami domā par savu drošību, nelieto atstarojošus elementus,” tā E.Boļšakovs: ”vai arī pārlieku lieto alkoholu – vadītājam nav iespējas izvairīties no nelaimes, kad uz brauktuves guļ piedzēries cilvēks.”

Runājot par satiksmes negadījumu iemesliem, Kārtības policijas biroja priekšnieks uzsver, ka gadījumā, ja noticis satiksmes negadījums, policijas darbinieki izvērtē ceļa stāvokli:

”Taču biežākais negadījuma iemesls tomēr ir ceļa un laika apstākļiem nepiemērots braukšanas ātrums vai nepiemērotas riepas.”

Kārtības policijas biroja priekšnieks ieskicē portretu autovadītājam, kas visbiežāk izraisa negadījumus: ”Visbiežāk tas ir vīrietis līdz 30 gadu vecumam, kurš vēl ir stipri pārgalvīgs. Sievietes pie stūres ir daudz uzmanīgākas. Arī alkohola reibumā sievietes pie stūres sēžas reti.”

Pērn palielinājies to braucēju skaits, kuri pie stūres sēdušies narkotisko vielu reibumā (2017.gadā aizturēti 23; 2016.gadā – 16). Pieaudzis arī bez tiesībām braukušo skaits – 2017.gadā pieķerti 518 braucēji, kas ir par 54 vairāk, nekā gadu iepriekš. Tāpat palielinājies ātrbraucēju skaits. Ja 2016.gadā policijas darbinieki (neskaitot fotoradaru fiksētos pārkāpumus) reģistrējuši ap 10 000 gadījumu, kad braucēji pārsnieguši atļauto ātrumu, tad 2017.gadā – ap 11 000. 

Tāpat aizvien biežāk likumpārkāpēji cenšas piekukuļot likumsargus. Kārtības policijas biroja priekšnieks skaidro, ka, lai mazinātu korupcijas risku, ceļu policijas ekipāžas tiek mainītas vietām. 

Kā zināms, Valsts policijas vadība jau iepriekš nāca klajā ar paziņojumu, ka ceļu policijas darbinieki tiks aprīkoti ar kamerām. Eduards Boļšakovs atzīst, ka pagaidām tas vēl nav noticis: ”Vēl nav noslēdzies iepirkums. Taču tas būs divkāršs ieguvums. Ne vien iespēja mazināt korupcijas risku, bet atrisinās arī policijas darbinieku drošības jautājumu un kalpos pierādījumiem strīdu gadījumā.”