Vismaz reizi mēnesī Valsts policija ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību lūdz iedzīvotājus palīdzēt sameklēt pazudušās personas. Ļaudis nereti izsaka pārmetumus likumsargiem, ka pazudušo meklēšana neesot pietiekami intensīva. Taču ir gadījumi, kad meklētie nemaz nevēlas, lai tos atrastu. Jau rakstījām, ka Valsts policija lūdza iedzīvotājus palīdzēt noskaidrot, kur atrodas Iļja Šišuļins (dzimis 1992.gadā). Puisi atrada, diemžēl par vēlu.

19.augustā Tosmares meža masīvā uzgāja viņa līķi jau sadalīšanās stadijā bez ārēji redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Policijā nāves apstākļu un cēloņa noskaidrošanai uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas – par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. 

Laikrakstam nācies uzklausīt vairāku liepājnieku pārmetumus, ka policija strādājot nepietiekami aktīvi. Cilvēki uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā puisis neesot pietiekami intensīvi meklēts. Tāpat likumsargiem pārmet, ka izmeklēšana nav veikta pietiekami operatīvi, jo nav informācijas par puiša nāves apstākļiem. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse paskaidroja, ka detalizētāku informāciju sniegt nevar, jo vēl nav saņemts ekspertīzes slēdziens.

Bērnus meklē vispirms

Lūdzām policiju izskaidrot meklēšanas procedūru.

J.Knīse pastāstīja, ka, lai personu sāktu meklēt, ir vajadzīgs iesniegums par pazušanu. Par to parasti paziņo tuvinieki, no kuriem policija cenšas uzzināt maksimāli daudz par meklējamā pazīmēm (ārējām) un rakstura īpašībām, ieradumiem, draugiem, paziņām, darbavietu, nosliecēm, vājībām, fiziskās un garīgās veselības stāvokli u.tml.

Vadoties no iegūtās informācijas, sāk personas meklēt vai noskaidrot atrašanās vietu. J.Knīse teica: “Tiek uzsākta meklēšanas lieta, paziņots citām policijas pārvaldēm, visiem policijas posteņiem mūsu apkalpojamajā teritorijā un, ja nepieciešams, ārpus tās robežām vai pat ārpus Latvijas robežām. Par meklēto personu tiek paziņots arī masu saziņas līdzekļiem. Tas gan nav obligāti, bet ļoti bieži tas palīdz.”

Arī meklēšanas darbības veic atkarībā no iegūtās informācijas: “Vai ir pamats uzskatīt, ka pazudusī persona kļuvusi par nozieguma upuri, vai pazudis bērns, nepilngadīgais, kurš līdz šim nekad nav klaiņojis, vai, piemēram, pieaugušais, kuram pārlieku patīk ieskatīties glāzītē, aizmirstot par visu, vai sirmgalve, kura noklīdusi, mežā sēņojot, vai kāds aizbraucis peļņā uz Īriju, neziņojot par sevi, un tā joprojām. Meklēšanas darbības, protams, nosaka oficiāls dokuments, instrukcija un, uzsākot meklēšanas lietu, ir jāizpilda virkne formalitāšu.”

Ne visi grib tikt atrasti

Cilvēku atrast reizēm ir grūtāk nekā adatu siena kaudzē, jo viņš pārvietojas. “Situāciju ir ārkārtīgi daudz, un policijas darbiniekiem jāspēj tās izvērtēt, savukārt iesniedzējiem – neapvainoties arī par šķietami netaktiskiem jautājumiem,” skaidro amatpersona. Likumsargi pārbauda pazudušā iespējamās atrašanās vietas, strādā ar viņa draugiem, paziņām, kaimiņiem, tuviniekiem, skolasbiedriem, kolēģiem. Ja ir zināma noteikta teritorija, kur persona varētu atrasties, tad policija to pārmeklē.

Ir gadījumi, kad meklēšanas darbos tiek iesaistīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, robežsargi, arī robežsargu suņi: “Te gan jāatzīst, ka suns nav brīnumlīdzeklis. Dzīvnieks spēs palīdzēt, ja ir zināms, pa kurieni, kādā virzienā devies pazudušais. Un ja atstātas svaigas pēdas – smaržas. Jebkuros apstākļos suns nevar palīdzēt.”

Jāņem vērā arī tas, ka ir personas, kuras nemaz negrib, lai tās atrastu (te ir runa tikai par pilngadīgiem cilvēkiem un tādiem, kuri ir rīcībspējīgi). Arī tādas personas, kuras skaidri zina, ka nekad vairs neatgriezīsies. Diemžēl statistika rāda, ka mūsu valstī pašnāvības tiek izdarītas aizvien biežāk.

Jāpiebilst, ka policijas darbinieki nemeklē tikai bezvēsts prombūtnē esošos. Viņi arī identificē līķus, meklē aizdomās turamās personas, lieciniekus un dažkārt arī pašus cietušos. Un, kā zināms, Valsts policijā ir vakantas štata vietas.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Reizēm it kā maznozīmīgas lietas palīdz atrast pazudušu cilvēku.