Tiesnešu disciplinārkolēģija nolēmusi par pārkāpumiem sodīt divas Liepājas tiesas tiesneses – Maijai Jansonei izteikts rājiens, bet Sandrai Mertenai piemērota piezīme, aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas (AT) administrācijas vadītāja Anita Kehre. Disciplinārlietu pret Jansoni par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā šā gada 3.jūlijā ierosināja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns. Savukārt disciplinārlietu pret tiesnesi Mertenu par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā šā gada 23.augustā ierosināja tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (LPP) pēc AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.jūnija blakuslēmuma par tiesneses Mertenas rīcību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Izskatot pret Jansoni ierosināto lietu, tiesnešu disciplinārkolēģija konstatēja, ka tiesnese 2006.gada 27.februārī, izskatot krimināllietu divu tiesājamo apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176. panta 3.daļas, vienam no tiesājamiem, kas izdarījis sevišķi smagu noziegumu un arī agrāk bijis sodīts par laupīšanu un kura jaunākais noziegums veidojis noziedzīga nodarījuma recidīvu, piemērojusi nosacītu sodu.
Tiesnese paskaidrojusi, ka tiesājamais patiesi nožēlojis izdarīto, un viņa esot ieguvusi pārliecību, ka vainīgais, arī sodu neizciešot, turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs.

Tomēr kolēģija uzskatīja, ka spriedumā nosacīta soda piemērošana nav motivēta, tāpat nav ņemta vērā tiesājamā personība, kā arī fakts, ka iepriekš policijas kontroles izciešanas laikā viņš piecas reizes ļaunprātīgi pārkāpis policijas noteiktos ierobežojumus, kā dēļ Liepājas Policijas pārvalde 2004.gadā vērsusies tiesā ar iesniegumu policijas kontroli aizstāt ar brīvības atņemšanu. Tiesājamais jauno noziegumu bija izdarījis papildsoda – policijas kontroles – izciešanas laikā.

Disciplinārkolēģijas sēdē tiesnese Jansone atzina, ka visus argumentus sprieduma motīvu daļā nav norādījusi un to varot izskaidrot vienīgi ar “prāta aptumsumu”, informēja Kehre.
Disciplinārkolēģijas locekļi savukārt izteikuši viedokli, ka šādi nemotivēti un līdz ar to nesaprotami spriedumi ir ļoti rupja nolaidība un kaitē tiesu varas prestižam.

Jansone par tiesnesi strādā kopš 1995.gada, 2001.gadā viņai piešķirta ceturtā kvalifikācijas klase. 2002.gadā viņai jau bijis piemērots disciplinārsods un izteikts rājiens.
Kā informēja Kehre, pret tiesnesi Mertenu ierosinātās lietas apstākļi esot šādi: Tieslietu ministrijas veiktajā pārbaudē konstatēts, ka tiesnese lietas izskatīšanu dažādu iemeslu dēļ vairākkārt pārcēlusi, kā attaisnojumu minot gan mācības maģistrantūrā, gan slimību, gan nepieciešamību uzaicināt papildu lieciniekus.

2006.gada 21.februārī tiesnese lietu izbeigusi, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu, jo bija iestājies noilgums. Saskaņā ar kodeksa 37.pantu, administratīvo sodu var piemērot ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Disciplinārkolēģijas sēdē tiesnese Mertena atzinusi pieļauto nolaidību un paskaidrojusi, ka viņa šajā laikā rakstījusi maģistra darbu Biznesa augstskolā “Turība”, taču nebija lūgusi mācību atvaļinājumu, jo zinājusi, ka citiem tiesnešiem mācību atvaļinājums sesijas kārtošanai atteikts. Lielās darba un mācību slodzes dēļ viņa arī saslimusi. Mertena uzskata, ka šī situācija arī raksturo Tiesu administrācijas attieksmi pret tiesnešu izglītošanos.
Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka tiesneses rīcība ir vērtējama kā rupja nolaidība lietas izskatīšanā, jo darba organizācijas jautājumu nesakārtotība nedrīkst ietekmēt tiesas lietas izskatīšanu likumā norādītajā termiņā.

Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs šo sodu vērtēja kā ļoti humānu, un, ņemot vērā pozitīvās atsauksmes, kas saņemtas no Liepājas tiesas, izteica cerību, ka turpmāk viņa šādas situācijas nepieļaus.
Mertena par tiesnesi strādā kopš 1995.gada. Vispirms viņa strādājusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, vēlāk – Liepājas tiesā. 2002.gadā tiesnesei piešķirta trešā kvalifikācijas klase.
Tiesu administrācijas sagatavotā izziņa liecinot, ka tiesnesei Mertenai ir bijusi ļoti liela darba slodze, un par viņas rīcību līdz šim sūdzības nav saņemtas, informēja Kehre.

LETA