Lietas izskatīšanu, kurā par krāpšanu apsūdzēts 35 gadus vecais liepājnieks Boļislavs Malaņins, Liepājas tiesā uz stundu nācās atlikt. Apsūdzētais nebija ieradies, taču tiesas darbiniekiem, ar viņu sazinoties, skaidrojis, ka esot sajaucis tiesas dienas datumus un drīz varot būt klāt. Viņš atzina pret sevi izvirzīto apsūdzību un cietušā materiālā zaudējuma kompensācijas prasību un būtu bijis pat gatavs slēgt izlīgumu, ja vien cietušais tam piekristu.

Cietušais ir vīrs pensijas gados, kura dēls strādā Norvēģijā. Uz tiesas sēdi bija atbraucis arī viņš un sarunā ar “Kurzemes Vārdu” pastāstīja, kas noticis. Pagājušovasar portālā ss.lv viņš atradis sludinājumu, ka Liepājā, Viršu ielā 3, Tosmarē, pārdod divistabu dzīvokli par 2,5 tūkstošiem eiro, un izlēmis pirkt. “Galvenokārt tāpēc, ka cena bija tik pieņemama,” viņš sacīja. Sludinājumā bijusi arī piezīme, ka dzīvokli pārdod īpašnieks. “Vēl labāk – bez kādiem starpniekiem,” nopriecājies pircējs. Un sarunājuši, ka viņa tēvs, kas dzīvo Karostā, aizies dzīvokli apskatīties un novērtēt. Boļislavs pats viņu sagaidījis un kā īsts saimnieks arī mitekli izrādījis. Tas bijis normāls – pat ar labu iebūvēto virtuvi.

28. augustā jaunā vīrieša tēvs dzīvokli apskatījis un vienojušies ar Boļislavu par pirmo iemaksu 500 eiro apmērā. Jau nākamajā dienā tā samaksāta, un Boļislavs pat sirmajam kungam izsniedzis pašrocīgi rakstītu apliecinājumu, ka šāds darījums noticis.

“Septembra otrajā pusē es ierados Latvijā, lai tiktos ar dzīvokļa īpašnieku, samaksātu atlikušo naudas summu un pārrakstītu dzīvokli uz sava vārda,” tupināja jaunais vīrietis. Zvanījis, zvanījis, taču Boļislavs uz telefona zvaniem nav atbildējis. Pēdīgi, kad mēneša beigās izdevies ar viņu sazināties, apsūdzētais pateicis, ka dzīvoklis jau pārrakstīts uz jaunā īpašnieka vārda. Tas jau septembra vidū pārdots pavisam citam cilvēkam! “Man prātā neienāca tāda afēra,” tagad saka jaunais vīrietis.

Ja reiz darījums nav izdevies, jāatgūst vismaz nauda, ko tēvs iztērējis pirmajai iemaksai. Sākumā Boļislavs solījis, ka atdos, bet tad atkal pazudis – uz telefona zvaniem vairs nav atbildējis, un viss. Taču jaunais vīrietis mierā nelicies un atradis viņu darbavietā – Boļislavs tolaik strādājis par traktoristu tramvaju sliežu remontdarbos. Atkal solījis, ka naudu atdos, bet pēdīgi atzinies, ka naudas neesot, un lūdzis, lai viņu iekārto darbā ārzemēs, tad nopelnīšot un atdošot parādu.

Kad labprātīga vienošanās par parāda atdošanu nekādi nav izdevusies, apkrāptais pensionārs devies pie advokāta. Un tad arī noskaidrots, ka Boļislavs patiesībā nemaz nav dzīvokļa īpašnieks. Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” viņš atzinās, ka tas piederot viņa paziņam un brīdi viņš to īrējis. Kāpēc ievietojis sludinājumu, viņš nevēlējās paskaidrot, vien norādīja, ka savu vainu krāpniecībā atzīst.

To Boļislavs vairākkārt atkārtoja arī tiesas sēdē un atzina arī sirmā kunga materiālā kaitējuma prasību – to, ka jāatmaksā izkrāptie 500 eiro. Uz tiesneša jautājumu, kāpēc neesot mēģinājis to darīt, apsūdzētais atbildēja, ka bijis bez darba kopš janvāra, taču tagad atkal strādājot par ekskavatora vadītāju un mēģināšot 100 eiro mēnesī maksāt, tādējādi piecu mēnešu laikā parādu atdot.

Iepriekš Boļislavs nav krimināli sodīts, viņš ir šķīries un ir tēvs sešiem nepilngadīgiem bērniem, ar kuriem kopā nedzīvo, bet maksā alimentus. Uzklausot apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos, tiesnesis norādīja, ka viņa izdarītais noziegums nav tik smags un rosināja padomāt par izlīguma iespējām, ko cietušais neatbalstīja, sakot, ka netic vairs nekādiem Boļislava solījumiem.

Vēl pirms tiesas sēdes apkrāptā pensionāra dēls “Kurzemes Vārdam” sacīja: “Kad es ar viņu tikos, teicu, lai maksā pa daļām, paņem ātro kredītu, atdod manam tēvam naudu un pēc tam pa daļām atmaksā to. Bet viņš neizrādīja nekādu interesi.” Apkrāptais pensionārs bija pavisam dusmīgs: “Kaut pa desmit eiro mēnesī būtu maksājis, bet arī to ne! Ja viņš būtu izrādījis kaut mazāko interesi atmaksāt man izkrāpto naudu, šīs tiesvedības nemaz nebūtu – jūs domājat, ka man patīk pa tiesām staigāt?” vēl piebilda apkrāptais pensionārs.  

Lai gan apsūdzētais būtu vēlējies izmantot izlīguma iespējas un maksāt ik mēnesi pa 100 eiro, izlīguma iespēju kā šīs lietas risinājumu neatbalstīja arī prokurors. Viņš lūdza tiesu apsūdzēto sodīt ar 100 stundām piespiedu darba. Tiesa tā arī lēma, kā arī apsūdzētajam būs jāatmaksā cietušajam radītie zaudējumi – 500 eiro.

Jau pēc tiesas sēdes jaunais vīrietis, kas vēlējās pirkt dzīvokli, kura dēļ viņa tēvs iekūlās nepatikšanās, atzinās: “Pirmo reizi dzīvē gribēju iegādāties pats savu dzīvokli, bet tagad man bail vispār skatīties kādu sludinājumu – ka atkal neiznāk kādas nepatikšanas.”