Ik gadu plašumā vēršas kūlas svilināšana; aicina kopt teritorijas
liepajniekiem.lv
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nosūtījis vēstuli
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā apkopota
informācija par kūlas ugunsgrēku skaitu pašvaldību novados un republikas
pilsētās no 2010.līdz 2013.gadam, portālu informēja VUGD Preses un sabiedrisko
attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.
VUGD apkopotā statistika vēsta, ka ar katru gadu pieaug
kūlas ugunsgrēku skaits. Ja Liepājā 2010.gadā reģistrēti 77 un 2011.gadā 72
kūlas ugunsgrēki, tad 2012.gadā kūlas svilināšanas gadījumu skaits
palielinājies līdz 88, bet 2013.gadā – līdz 186 kūlas degšanas gadījumiem.
”Sinoptiķi sola drīzumā pirmo sniegu, un droši vien ir tādi
zemes īpašnieki, kuri atviegloti uzelpo, jo zem sniega uz laiku pazudīs
nesakoptie lauki un teritorijas. Taču tas ir tikai uz laiku un pavasarī atkal
sāksies prātošana par to, ka ar pērno kūlu neko vairs nevar darīt, kāds
ļaunprātis to aizdedzinājis, bet atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam. Kā
liecina pieredze, pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti pat janvārī vai
februārī – tiklīdz sācies pirmais atkusnis, bet ik dienas ievērojams kūlas
ugunsgrēku skaits ir martā un aprīlī,” pēc pieredzes stāsta I.Vetere.
Viņa skaidro, ka sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību
attīstības un pārraudzības jomā, VUGD savā vēstulē aicina ministriju uzlabot
pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu
nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību
pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās
iespējamība.
Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās informācijas apmēram 70 %
kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās, uzsver glābēju
pārstāve.
VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā
pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas
pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi un kontroli
savās administratīvajās teritorijās, t.sk., pašvaldībām piederošajos zemes
gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 51.panta otrajai daļai paredzēta administratīvā atbildība.
”Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks,
un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot
statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no gada ir
tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi, kur nav
reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme
pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids,” tā I.Vetere.
Kūlas ugunsgrēki
novados
|
Nr. |
Novads |
2010.g. |
2011.g. |
2012.g. |
2013.g. |
Platība |
Skaits kopā 4 gadu laikā |
|
1. |
Daugavpils novads |
60 |
50 |
73 |
53 |
1 289 440 |
236 |
|
32. |
Nīcas novads |
11 |
7 |
7 |
26 |
390 870 |
51 |
|
39. |
Grobiņas novads |
11 |
7 |
8 |
15 |
298 420 |
41 |
|
47. |
Aizputes novads |
4 |
5 |
6 |
19 |
134 795 |
34 |
|
57. |
Priekules novads |
8 |
6 |
6 |
9 |
4 840 |
29 |
|
81. |
Pāvilostas novads |
2 |
2 |
4 |
6 |
117 000 |
14 |
|
96. |
Vaiņodes novads |
3 |
2 |
3 |
0 |
0 |
8 |
|
99. |
Durbes novads |
1 |
3 |
0 |
2 |
60 000 |
6 |
|
106. |
Rucavas novads |
1 |
1 |
0 |
0 |
0 |
2 |
|
Kopā: |
1210 |
1118 |
1195 |
1480 |
15 009 441 |
5003 |
Kūlas ugunsgrēki pilsētās
|
Nr. |
Republikas pilsēta |
2010.g. |
2011.g. |
2012.g. |
2013.g. |
Platība |
Skaits kopā 4 gadu laikā |
|
1. |
Rīga |
176 |
217 |
180 |
220 |
1 037 771 |
793 |
|
2. |
Daugavpils |
70 |
148 |
124 |
148 |
984 320 |
490 |
|
3. |
Liepāja |
77 |
72 |
88 |
186 |
402 640 |
423 |
|
4. |
Jēkabpils |
20 |
51 |
55 |
70 |
479 962 |
196 |
|
5. |
Jūrmala |
42 |
21 |
40 |
75 |
145 648 |
178 |
|
6. |
Jelgava |
30 |
47 |
34 |
61 |
434 361 |
172 |
|
7. |
Ventspils |
14 |
5 |
8 |
49 |
285 182 |
76 |
|
8. |
Rēzekne |
10 |
17 |
31 |
16 |
67 105 |
74 |
|
9. |
Valmiera |
14 |
16 |
9 |
11 |
2 740 |
50 |
|
Kopā: |
453 |
594 |
569 |
836 |
3 839 729 |
2452 |
