Ceturtdiena, 6. maijs Didzis, Gaidis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Kā tapa cietumsods par Rekša nogalināšanu

Kā tapa cietumsods par Rekša nogalināšanu
31.07.2006 10:04

0

Atslēgvārdi

Pagājušajā nedēļā trīs dienas Liepājas tiesā risināja krimināllietu, kurā par suņa nežēlīgu mocīšanu, kā rezultātā iestājusies dzīvnieka nāve, apsūdzēts Jānis Janševskis no Ganību ielā 49. Tiesnesis Jozs Darģis nolasīja spriedumu. Piespriests cietumsods uz 1 gadu un 4 mēnešiem.


Kriminālpolicijas inspektore noliedz liecinieka ietekmēšanu

Kā jau rakstījām, pirmo tiesas sēdi nežēlīgi nogalinātā suņa Rekša lietā pārtrauca, jo prokurore uzskatīja par nepieciešamu izsaukt vēl vienu liecinieku – LPRPP Kriminālpolicijas 1.nodaļas inspektori Agnesi Zemi, kas veica šīs lietas pirmstiesas izmeklēšanu. Viņu viens no lieciniekiem – Uldis Intlers – apsūdzēja sevis iespaidošanā, kā rezultātā viņš esot parakstījis nepatiesu liecību. Pirmajā tiesas sēdē vīrietis apgalvoja, ka neko par nosistu suni nezina, lai gan iepriekš bija liecinājis, ka apsūdzētais Jānis Janševskis pats viņam par notikušo pastāstījis un parādījis gan roku, kuru dzīvnieks ievainojis, gan arī vietu pāri ielai pie žoga, kur viņš nogalināto suni izmetis. A.Zeme tiesas sēdē apgalvoja, ka nekāda ietekmēšana nav notikusi. U.Intlers pats labprāt liecinājis, tomēr piebildis, ka viņam esot bail to visu stāstīt, jo baidoties no Jāņa Janševska.
Apsūdzētā advokāts Ēriks Štālbergs bija nesapratnē, kāpēc tādā gadījumā šis Intlera teiktais par bailēm no apsūdzētā nav fiksēts nopratināšanas protokolā, uz ko A.Zeme atbildēja, ka rīkojusies tā, kā tobrīd uzskatījusi par pareizu. Uz tiesneša Joza Darģa jautājumu, vai liecinieks nopratināšanas dienā nav bijis stiprā reibumā, vai varbūt vismaz kaut kas liecinājis, ka viņš, kā pats apgalvojis, iepriekšējā dienā bija stipri dzēris, A.Zeme atbildēja, ka nē, viņš bijis darba drēbēs un pilnīgi skaidrā. Tiesa gan, pirms tam vairākkārt viņa sūtījusi pavēstes, aicinot ierasties uz nopratināšanu, un arī pati personiski ieradusies Ganību ielā 49, kur notika šaušalīgais notikums, lai liecinieku satiktu. Viņa arī pastāstīja, ka pretēji tam, kā apgalvoja J.Janševskis, ka ārdurvīm ir kodu atslēgas un tāpēc nevienam svešiniekam, ne arī sunim ēkā iekļūt nav iespējams, to ikviens var brīvi izdarīt. “Gāju tur vismaz reizes trīs un vienmēr durvis bija vaļā,” apgalvoja A.Zeme.
Atgādināsim, ka notikušais ar aptuveni 7 gadus veco jauktas šķirnes suni Reksi nāca atklātībā šā gada 18.janvārī. To mirušu laukumā pretī Ganību ielas 49 mājai atrada sētniece Ausma Jermoļenko. Viņa pazina suni – tā saimnieki dzīvoja netālu. Notikuma vietā sastaptie Anda Raižģe un Jānis Kuplēns stāstīja, ka tas ir viņu suns, kurš īsi pirms Ziemassvētkiem pazudis. Viņi par to informējuši policiju un dzīvnieku patversmi, taču Reksis tā arī nav atradies. Jau turpat uz vietas gan suņa saimnieki, gan arī vēlāk Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti ievēroja, ka dzīvnieks varētu būt gājis bojā vardarbīgā nāvē. Kā vēlāk sarunā ar “Kurzemes Vārdu” stāstīja vairāki Ganību ielas 49.mājas iedzīvotāji, viņuprāt, suni nogalinājis turpat dzīvojošais Jānis Janševskis, kurš ir arī mājas vecākais. Kādu nakti pirms Ziemassvētkiem vairāki mājas iemītnieki dzirdējuši izmisīgus suņa kaucienus, ko varētu nosaukt pat par kliedzieniem. Tie ilguši vairāk nekā stundu. Taču mājas iedzīvotāji, kas ir gados veci cilvēki, apgalvoja, ka par notikušo nav ziņojuši policijai bailēs no J.Janševska, kurš esot despotisks cilvēks un jau iepriekš dažādi draudējis vairākiem no viņiem. Jau toreiz kāda sieviete stāstīja, ka nākamajā rītā pēc briesmīgā notikuma J.Janševskis pats lielījies, ka naktī nogalinājis suni un pat parādījis vietu, kur to pāri ielai sētmalē nosviedis. Vēlāk Jelgavā speciālistu veiktā ekspertīze atklāj bojā gājušajam dzīvniekam nopietnus miesas bojājumus: lauztu galvaskausu un vairākas ribas, aknu plīsumus un vairākus citus, kā arī iekšēju asiņošanu.

Apsūdzētais sevi salīdzina ar Jēzu Kristu

Sniedzot liecību, Jānis Janševskis līdzīgi kā pirmajā tiesas sēdē mēģināja pret sevi vērsto apsūdzību skaidrot kā sadzīviskus kaimiņu strīdus. Tie viņam esot regulāri gan ar divām kaimiņienēm, gan arī ar jau pieminēto Uldi Intleru, kurš pats daudz lietojot alkoholu, kā arī pie viņa nākot draugi, kas to dara. To, ka būtu nogalinājis Reksi, J.Janševskis noliedza tāpat kā pirmajā tiesas sēdē. Viņš pat salīdzināja sevi ar Jēzu Kristu, kurš kā mājas vecākais citiem dara labu, bet daudzi to nenovērtē. Uz advokāta jautājumu, vai tiešām pa durvīm ir iespējams iekļūt jebkuram, viņš atbildēja, ka pa dienu tās patiešām ir vaļā, taču naktī ciet. Savukārt prokurore Ligita Arāja pievērsa uzmanību faktam, ka iepriekšējā tiesā J.Janševska sieva Aija apgalvojusi, ka laikā, kad varētu bijis norisinājies briesmīgais gadījums, viņa gulējusi un gultā bijis arī Jānis. Atgādināsim, ka tiesas materiālos kā nozieguma izdarīšanas laiks ir minēta nakts uz 23.decembri no pulksten 4 līdz 5.30. Uz prokurores pieprasījuma izsniegtajā Aijas Janševskas darba vietas izziņā minēts, ka viņai darba laiks sākas pulksten 4.30, un tas nozīmē, ka iespējamā nozieguma izdarīšanas laikā viņa nav vis gulējusi, kā iepriekš apgalvoja.

Prokurore pieprasa reālu cietumsodu

Beidzoties tiesas izmeklēšanai un sākoties tiesu debatēm, pirmā runāja prokurore Ligita Arāja, apgalvojot, ka, J.Janševska vaina ir pierādīta, neskatoties uz to, ka viņš to noliedz. Būtiskas ir  liecinieku sniegtās liecības. Prokurore vērsa tiesas uzmanību, ka nav iespējams kaimiņiem izdomāt vienādas liecības. Turklāt viena no lieciniecēm apgalvoja, ka apsūdzētais pats viņai pastāstījis par notikušo, kā arī nākamajā rītā pēc baisā notikuma viņa redzējusi apsūdzētā savainoto roku un asiņainās koridora durvis, kuras pati vēlāk tīrījusi, bet otra lieciniece apgalvoja, ka redzējusi, kā naktī apsūdzētais suni, kurš vēl bijis dzīvs un kaucis, vilcis pāri ielai un nosviedis pie žoga. Vērā ņemama esot arī Ulda Intlera pirmstiesas izmeklēšanā sniegtā liecība. Prokurore apgalvoja, ka šai lietā nav atrodami apsūdzētā vainu mīkstinoši apstākļi, bet sevišķā cietsirdība, kā noziegums izdarīts, ir traktējama kā vainu pastiprinošs apstāklis. Notikušais liecinot par cilvēka nežēlību, kas tikpat labi var vērsties ne tikai pret dzīvniekiem, bet arī citiem indivīdiem. Prokurore sacīja, ka šis esot viens no nežēlīgākajiem nodarījumiem pret dzīvniekiem, un lūdza tiesu Jāni Janševski sodīt ar reālu cietumsodu uz pusotru gadu.
Apsūdzētā advokāts lūdza tiesu izsludināt pārtraukumu, lai varētu sagatavoties, un tiesas sēde turpinājās nākamajā dienā. To iesākot, tiesnesis J.Darģis informēja, ka tiesa ir saņēmusi izziņu, par to, ka U.Intlers ir piecas reizes tiesāts, un pēdējoreiz tas noticis pagājušā gada novembrī. Balstoties uz šo informāciju, prokurore L.Arāja, papildinot savu debatēs teikto, piemetināja, ka būtu nepieciešams izvērtēt Intlera rīcību un uzsākt kriminālprocesu par nepatiesu liecību sniegšanu. Kā zināms, visi liecinieki, kas liecina tiesā, pirms tam tiek brīdināti un parakstās, ka sniegs patiesu liecību. L.Arāja uzsvēra, ka, citējot Intlera teikto, viņš apgalvojis, ka aiz viņa “stāvējuši divi buļļi” un tāpēc viņam nācies sniegt nepatiesu liecību pirmstiesas izmeklēšanā, taču tas nesakrīt ar inspektores teikto, ka viņa ar liecinieku kabinetā bija tikai divatā un liecinieks pirms parakstīšanās savu liecību rūpīgi pārlasījis.

Neesot īstu pierādījumu

Apsūdzētā advokāts Ē.Štālbergs savu debašu runu sāka ar vārdiem, ka cienījamā prokurore lietā trūkstošos pierādījumus aizstāj ar retoriku, taču tā nedrīkst pieiet lietai, kas sabiedrībā guvusi tik lielu rezonansi. Advokāts uzsvēra, ka arī pats bērnībā izjutis bailes no klaiņojošiem suņiem, tāpēc neesot attaisnojama liela auguma suņa klaiņošana savā vaļā, kā arī tādējādi ir pārkāpti suņu un kaķu turēšanas noteikumi. Tas, protams, nenozīmē, ka šis suns ir nežēlīgi jānogalina, taču advokāts uzsvēra, ka neesot īstu pierādījumu, ka 18.janvārī sētmalē atrastais suns ir tieši tas, kuru it kā nogalināja Ganību ielas 49.mājas koridorā. Advokāts uzsvēra pierādījumu trūkumu, analizējot vairāku liecinieku sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā un salīdzinot tās ar to pašu cilvēku sacīto tiesā. Un tas, viņaprāt, arī vēstot par neobjektivitāti, tādēļ šīs liecības nevar uzskatīt par J.Janševska vainas pierādījumu.
Advokāts tāpat kā iepriekš pievērsa uzmanību tieši šo liecinieču naidīgajām attiecībām ar viņa aizstāvamo un izteica neizpratni, kāpēc prokurore nav ņēmusi vērā citu liecinieku liecības, kas liecināja par labu J.Janševskim. Viņaprāt, tādā veidā prokurore vēlas uzturēt viņa aizstāvamā ienaidnieka tēlu. Advokāts arī izteica nesapratni par faktu, kāpēc tieši savām lielākajām ienaidniecēm, ar kurām Janševskim mājā ir vislielākie strīdi, viņš vaļsirdīgi būtu izklāstījis to, kā sitis suni un kā vēlāk to izmetis žogmalē, taču neko tamlīdzīgu nav teicis citiem lieciniekiem un saviem ģimenes locekļiem. Viņaprāt, tas neesot īsti loģiski. Un visbeidzot, balstoties uz abu iepriekšpieminēto liecinieču liecību pirmstiesas izmeklēšanā, kur neviena no viņām nav minējusi, ka redzējusi J.Janševski sitam suni, advokāts izteica pieņēmumu, ka iespējams nežēlīgo darbu tikpat labi var būt paveicis kāds cits. Un tādējādi, balstoties uz pietiekošu un objektīvu pierādījumu trūkuma, A.Štālbergs lūdza savu aizstāvamo attaisnot, jo, viņaprāt, pierādījumiem ir jābūt pilnīgi neapstrīdamiem, lai cilvēkam uz pusotru gadu atņemtu brīvību. Savā debašu runā advokāts arī pievērsa uzmanību tam, ka U.Intlera pirmstiesas liecība tomēr būtu jāuzskata par neobjektīvu un jāņem vērā viņa tiesā sacītais tādēļ, ka viņš, kā pats apgalvoja, iepriekš nepatiesu liecību sniedzis bailēs no policijas. Advokāts uzsvēra, ka Intlers, kuram ir tik daudz sodāmības, no kurām viena vēl nav dzēsta, tiešām ir policijas ietekmē, un viņa bailes ir saprotamas.
Pēc debatēm tiesa deva pēdējo vārdu apsūdzētajam, kurš par notikumu ar suni gan neko pateikt nevarēja, vienīgi piebilda, ka, viņaprāt, apsūdzība ir to mājas iemītnieku safabricējums pret viņu, kas nav apmierinātas ar to, kā viņš apsaimnieko māju.
Atgādināsim, ka nogalinātā suņa īpašnieki nav pieprasījuši nekādu kompensāciju par zaudēto, jo uzskata, ka Reksi viņiem neviens vairs nevar atdot un nevar arī kompensēt morālo zaudējumu, taču, viņuprāt, vainīgajam ir jāsaņem sods.

Viens gads un četri mēneši cietumā

Tiesnesis J.Darģis pasludināja sprieduma rezolutīvo daļu, pilns spriedums pusēm būs pieejams vēlāk. J.Janševskim piesprieda brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 4 mēnešiem. Kamēr spriedums nav stājies spēkā, nemainīgs paliek piemērotais drošības līdzeklis par dzīvesvietas nemainīšanu. Prokurore L.Arāja vakar pauda gandarījumu par tiesas piespriesto sodu, J.Janševskis apgalvoja, ka spriedumu pārsūdzēs.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz