Metāllūžņu pieņēmēji, kuri policistu klātbūtnē dievojas, ka ir tikai godīgi komersanti, no ķēķa puses uzpērk arī acīm redzami zagtus priekšmetus, kas vēlāk tiek sajaukti kopā ar legāliem lūžņiem. Tādējādi nav izslēgts tāds paradokss, ka no Liepājas ielas nosperts kanalizācijas akas vāks pa aplinkus ceļiem kļūst par legālu lūzni un nonāk “Liepājas metalurga” krāsnīs.

Pašlaik Liepājas stacijā ir vērojama aina, kas nevilšus liek domāt, ka Latvija ir metāla izcelsmes lielvalsts. Jo tur pašlaik savu likteni gaida ap 50 vagonu, kas līdz malām piekrauti ar metāllūžņiem. Tas it kā būtu normāls bizness. Taču Liepājas stacijā ir tāda būvkonstrukcija – gājēju tiltiņš pār sliežu ceļiem –, no kurienes var labi saskatīt vaļējo kravas vagonu saturu.

Šajās lūžņu kravās, ja labi ielūkojas, var pamanīt priekšmetus, kas neapšaubāmi uzskatāmi par noziedzīgā veidā iegūtiem. Proti, tikai vienā konteinerā vien varēja ieraudzīt lūžņu kaudzes virspusē mētājamies kanalizācijas akas vāku un divas notekūdeņu restes. Nav ne mazāko šaubu, ka šie priekšmeti savulaik izmantoti kādas pilsētas, iespējams, pat Liepājas, komunālajā infrastruktūrā. Tādēļ loģiski, ka tie nevarēja kā legāli lūžņi nokļūt privātpersonas rokās, kā arī nevarēja tos uzpirkt.

Tātad kaut kādā posmā zagtie priekšmeti tiek pievienoti legālo lūžņu kravai, bet pēc tam transportēti prom. Var tikai aptuveni nojaust, cik daudz vēl zagta metāla varētu būt šajos 50 vagonos.

Saprotot, ka neviena institūcija tagad nesāks šos vagonos pārkraut un revidēt, jo tas būtu pārmērīgi darbietilpīgs process, redakcija tomēr centās izdibināt šo metāllūžņu kravu izcelsmi un īpašniekus. Tādējādi jau konkrētāk varētu noteikt to biznesmeņu loku, kuri peļņas dēļ nesmādē zagtus priekšmetus. Taču sastapāmies ar diezgan lielu intereses trūkumu no to uzņēmumu puses, kas no šādām kravām gūst peļņu, tādēļ, visticamāk, nevēlas kādas svārstības viņu labi noorganizētajā biznesā.

Vispirms jau Liepājas kravu termināla vadītājs Jevgēņijs Vasiļjevs atteicās atklāt kravu īpašnieku un turpmāko ceļu. Savukārt “Latvijas dzelzceļa” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Antra Birzule attiecās sniegt informāciju, jo “atsūtītajās fotogrāfijās nav saskatāmi vagonu numuri. Līdz ar to nav iespējams noteikt kravas īpašnieku. Jo tikpat labi var būt, ka šīs fotogrāfijas uzņemtas kaut kur Šķirotavas stacijā Rīgā”.

Liepājas Policijas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds redakcijai norādīja, ka metāllūžņu ceļš nevienam nav noslēpums. Visi Latvijas izcelsmes lūžņi nonāk vai nu “Tolmetā”, kas tos sūta pāri robežai, vai “Liepājas metalurgā”. Jo nekur citur tos Latvijā nepārkausē. Tāpat nav šaubu, ka ir metāla uzpircēji, kuri nesmādē zagtus priekšmetus, jo uzpircējam tas ir bizness, un metāla izcelsme tam ir vienaldzīga.

Viktora Ulberta foto

Ja palūkojas uz šo ainu, var rasties iespaids, ka Latvija ir metāllūžņu izcelsmes lielvalsts.

Lūk, šādi komunālās saimniecības priekšmeti atrodami lūžņu kravās.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 16. jūnija numurā.

 #kvards-20120616-01#