liepajniekiem.lv
Tikai labas atsauksmes
Slepkavība šā gada 17. februārī notika gaišā dienas laikā Liepājas centrā, netālu no Valsts policijas ēku kompleksa – krastmalā iepretim namam Vecajā ostmalā 24.
Piektdien Kurzemes rajona tiesa Liepājā apsūdzētajam nolasīja saīsināto spriedumu: brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Saskaņā ar apsūdzību 60 gadu vecais Harijs A. konflikta laikā, dusmu vadīts, 49 gadus vecajam Arnim S. ar iesauku Koškins vairākas reizes iesitis ar roku pa seju, bet pēc tam slepkavības nolūkā tīši ar līdzi paņemto nazi vienu reizi iedūris sirds apvidū. Arnis nomiris dažu minūšu laikā.
Harijs tiesā vainu atzina, taču ar piebildi, ka tas nebija tīšām darīts.
“Tā bija gigantiska kļūda,” viņš sacīja, norādot, ka nožēlo pastrādāto.
Pirmajā tiesas sēdē trīs sievietes liecināja, raksturojot Hariju. Viņas par vīrieti izteicās tikai pozitīvi.
“Pazīstu šo cilvēku [Hariju] jau desmit gadus, kad viņš pierakstījās mūsu baptistu Ciānas draudzē,” savu stāstu iesāka liepājniece, kurai apsūdzētais vēlāk kļuvis par krustdēlu.
Harijs kā brīvprātīgais darbojies Liepājas baptistu Ciānas draudzē. Tur veicis dažādus darbus, strādājis arī baznīcas zupas virtuvē.
Reiz sieviete pamanījusi, ka Harijam ir veselības problēma, un, viņu iztaujājot, uzzinājusi, ka vīrietis naktīs nevar gulēt. Viņa par šo cilvēku uzņēmusies atbildību, sākusi viņu vest pie ārstiem.
Datortomogrāfijā konstatēts, ka vīrietim ir kontūzija. Slimība progresējusi, un Harijam ik pa laikam uznākušas epilepsijas lēkmes un atmiņas zudumi. Ņemot vērā šīs problēmas, sieviete Hariju uzpasējusi kā savu dēlu.
“Šo desmit gadu laikā viņš man ir ārkārtīgi daudz palīdzējis,” tiesā sacīja sieviete.
Harijs bijis liels palīgs un atbalsts laikā, kad viņas vīrs faktiski gulējis uz nāves gultas. Neilgi pirms aiziešanas mūžībā vīrs sievietei sacījis, lai nelaiž šo cilvēku [Hariju] vaļā, jo viņai vienai būšot ļoti grūti.
“Un tagad man ir ļoti grūti, jo nav, kas atnes zāles un palīdz veikt citus darbus. Esmu viena pati četrās sienās,” sacīja sieviete, kurai pašai ir nopietnas veselības problēmas.
Harijs vienmēr esot palīdzējis arī visiem citiem. Vienmēr bijis ļoti laipns, nekad nav atteicis, ja kāds ko lūdzis.
“Mana vaina ir tā, ka mēs esam šodien šeit,” aizlūstot balsij, tiesā sacīja sieviete.
Viņa sev pārmet, ka liktenīgajā dienā nav pakontrolējusi Hariju. “Es nepiezvanīju viņam! Aizmirsu piezvanīt un pajautāt viņam, kur tu esi. Es visu mūžu staigāšu ar šo nožēlu.”
Sieviete arī pauda lepnumu, ka viņai ir šāds krustdēls, kura labo sirdi novērtējusi ne tikai viņa, bet arī citi cilvēki.
“Viņš ārkārtīgi pārdzīvoja par Ukrainu, tāpat kā es un visa pasaule. Mēs raudājām, kad klausījāmies ziņas. Tā bija ļoti liela sāpe, un tas arī, protams, uzdeva pa nerviem,” emocionāli klāstīja sieviete.
Pastāvīga darba Harijam nav bijis – veselības problēmu dēļ fiziski smagu darbu vīrietis nav varējis veikt. Katru gadu četrus mēnešus viņš strādājis tā saucamajos simtlatniekos, kā arī piepelnījies gadījuma darbos.
Neilgi pirms liktenīgās dienas, kad notika slepkavība, Harijs ar krustmāti sācis kārtot dokumentus invaliditātes iegūšanai.
Mierīgs, izturēts, izpalīdzīgs, labsirdīgs, strādīgs, laipns – tiesā klāstīja abas citas liecinieces – sieviete, kura kopā ar Hariju darbojusies baznīcas labdarības virtuvē un simtlatnieku brigadiere. “Strādāja apzinīgi, vienmēr ar smaidu un humoru.
Nekad nav bijis agresīvs, ne dzēris,”
sacīja pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” pārstāve.
Viņa piebilda, ka Harijs strādājis kopā arī ar krievu tautības cilvēkiem un nekad ar viņiem neesot konfliktējis.
Harijam ir vidējā speciālā izglītība, savulaik jūrā strādājis uz zvejas kuģiem. Padomju laikā divas reizes tiesāts – par zādzību un huligānismu, taču šīs sodāmības ir dzēstas.
Viņam gan iekrājies daudz administratīvo sodu, kopumā 22, lielākoties par alkohola lietošanu un smēķēšanu sabiedriskā vietā. Pēdējoreiz administratīvi sodīts 2017. gadā.
Spriedumu nepārsūdzēšot: “Kas izdarīts – izdarīts!”
17. februārī Harijs devies sastapt savu draugu Zigi, kurš uz pilsētu bija atbraucis no novada. Kad satikušies, kopā ar Zigi bijis arī Arnis. Nopirkuši vīnu, ko promenādē izdzēruši.
Pēc tirdzniecības centra “Ostmala” apmeklējuma turpinājuši lietot alkoholu kanālmalā.
Zigis liecināja, ka strīds starp Hariju un Arni sācies ar sīkumiem, bet pēc tam aizgājis “pa nopietno”. Arnis bijis “ass uz aizskarošiem vārdiem”. Savukārt Harijs konflikta laikā Arni vairākas reizes nosaucis par krievu. Arnim gan ir ukraiņu uzvārds, bet dzimtā valoda latviešu.
Tiesā Zigis pauda: nekad neesot manījis, ka Harijam būtu naids pret krieviem.
Kādas Arņa frāzes todien Hariju aizskārušas, liecinieks teicās, ka neatceras, strīdā īsti neesot arī ieklausījies. Bijusi runa par krieviem, Harijam un Arnim bijusi katram sava nostāja, kas acīmredzot nav sakritusi.
“Kad Harijs runāja par krieviem, viņš ar Arni strīdējās par krieviem kā tautu vai ar krieviem domāja šos Putina atbalstītājus un to, kas notiek Ukrainā?” lieciniekam jautāja Harija aizstāve. Zigis atbildēja, ka, viņaprāt, runa ir par ”otro variantu”.
Abi vīrieši sākuši cīkstēties, dūriena mirkli liecinieks neesot redzējis. Harijs vēl pirms tam parādījis nazi, bet, kad Zigis mudinājis to aizvākt, paklausījis un noglabājis nazi kabatā.
Kad Harijam bija iespēja uzdot Zigim jautājumu, viņš sacīja: “Kad mēs satikāmies, kā viņš [Arnis] iesāka?
Te trūkst tikai tanku, lai Putins brauc šurp, Putins ir kārtīgs vecis, lai te ieved kārtību […]
Vai tad tu nedzirdēji, kā viņš nosauca ukraiņus un poļus par pidariem? Nu, bet paklausies – es esmu polis! Kāpēc es viņam iesitu, es taču viņu mājās dzinu.”
Uz tiesneša aizrādījumu, ka to visu viņš varēs izstāstīt, sniedzot liecību, Harijs, skumji pasmejoties, draugam sacīja: “Viss, sēnēs nebraukšu tagad kādu laiku.”
Savās liecībās Harijs skaidroja, ka todien nazis viņam bijis līdzi, jo bijusi doma, ka iešot piepalīdzēt dēlam, kurš strādā uz zvejas kuģa.
No Arņa viņš todien esot daudz ko dzirdējis, tāpēc dzinis viņu prom. Taču Koškins nav paklausījis, un Harijs viņam iesitis pa seju.
“Bet viņš vēl nesaprata, tāpēc izvilku nazi, lai viņu pabiedētu.”
Dūriena brīdi viņš neatceroties, tās sekundes no atmiņas esot pazudušas. “Es pat nevarēju iedomāties, ka esmu viņam iedūris, jo nebija ne asiņu, ne pretestības. Briļļu arī man nebija, neredzēju – varbūt viņš tuvāk pagriezās pret mani. Es nevaru izskaidrot.”
Harijs noliedza, ka jebkad būtu izjutis naidu pret krievu tautības cilvēkiem. Ar krieviem visu mūžu esot strādājis kopā, un nekādu savstarpēju nesaskaņu nav bijis. Ja arī Arnim teicis, “tu esi krievs”, tad ar to domājis “Putina krievs”, kas aizstāv karu.
“Nesapratu, kā viņš [Arnis] var aizstāvēt un priecāties, kas tur [Ukrainā] notiek. Tas normālam cilvēkam nav pieņemams. Bet ne jau tāpēc es viņam būtu speciāli dūris.”
Prokurore tiesas debatēs gan pauda, ka noziegums pastrādāts nacionālu motīvu dēļ un tas esot atzīstams par vainu pastiprinošu apstākli.
Apsūdzētā aizstāve pret to iebilda. Viņa norādīja, ka valsts mērogā pieņemti likuma grozījumi, kas aizliedz atbalstīt un attaisnot Krievijas agresiju Ukrainā.
“Līdz ar to šeit tieši jāizsver, vai runa ir par krievu kā cilvēku vai krievu kā Putina atbalstītāju,”
viņa sacīja.
Pēdējā vārdā Harijs sacīja: “Esmu dzimis Latvijā un te arī uzaudzis, esmu mūsu valsts patriots. Cienu šo zemi un šo valsti. Man piedēvē nacionālā naida izpausmes pret krievu tautību. Tas ir absurds!
Jaunībā, kad skolā slimoja skolotāja, es pasniedzu mazākajām klasēm krievu valodu. Viens no vectēviem man bija krievu armijas virsnieks. Darbā jūrā bija dažādu tautību kolēģi, bet pārsvarā krievi. Attiecības bija ideālas, vienkārši kolosālas… labi draugi. Pretenzijas man ir pret Putina režīmu, bet tā jau nav visa Krievija, kas izposta, sagrauj, slepkavo.”
Viņš arī pauda, ka notikušais ir “šausmīga nejaušība” un viņš nezina, kā sadzīvot ar to.
Tiesa Hariju atzina par vainīgu slepkavībā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Sods ir mazāks nekā prokurores prasītais astoņu gadu cietumsods.
Spriedumu vēl var pārsūdzēt. Harijs portālam liepajniekiem.lv gan sacīja, ka spriedumu neapstrīdēs. “Kas izdarīts, tas izdarīts,” viņš pauda.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
