Krāpnieki tukšo liepājnieku kontus, izmantojot viltotu ”Luminor” lapu
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes (KRP) teritorijā maijā reģistrēti jauni krāpšanas gadījumi un to mēģinājumi, viltvāržiem izmantojot viltus ”Luminor” internetbankas lapu. Tādējādi kurzemniekiem kopumā izkrāpti pavisam 26,5 tūkstoši eiro, liepājnieki šķīrušies no 6,9 tūkstošiem.
"Kurzemes Vārds"
Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova informēja, ka iedzīvotāji bija nonākuši viltus lapā, kur ievadījuši savus bankas datus, tādējādi nododot tos starptautisku krāpnieku rīcībā. Rezultāts ir bēdīgs – šā gada maijā no Ventspils novada, Ventspils, Brocēnu un Liepājas iedzīvotajiem ir izkrāpta nauda – kopumā aptuveni 26 500 eiro.
Policijas rīcībā esošā informācija rāda, ka iedzīvotāji interneta pārlūkā ”Google” meklējuši piekļuves saiti savai internetbankai un atvēruši ”Google” reklāmu, kas ved uz viltus internetbanku. Nepievēršot uzmanību, ka viltus internetbankas saite atšķiras no oriģinālās, iedzīvotāji ir ievadījuši savus kartes datus un PIN kodus, nododot konfidenciālo informācija krāpniekiem.
Tā, piemēram,
Valsts policijas KRP Liepājas iecirknī maijā saņemti divi iesniegumi par krāpnieciskām darbībām
– kopumā no personu banku kontiem tika noņemti aptuveni 6900 eiro.
Ventspils iecirknī saņemti trīs iesniegumi par krāpšanu un krāpšanas mēģinājumu. Divos gadījumos no iedzīvotājiem ir izkrāpti kopumā 9800 eiro, bet vienā gadījumā izkrāptie 4900 eiro tika atgūti, jo cietušais laikus sazvanīja bankas pārstāvjus.
Saldus iecirknī arī saņemti trīs iesniegumi par izkrāptu naudu, bet vienā gadījumā cietušais paspēja sazvanīt bankas pārstāvjus un pārskaitījums nenotika. Taču no divu personu banku kontiem pazuda 9800 eiro.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms savu personīgo datu un PIN kodu ievadīšanas internetbankas mājaslapā, vienmēr pārliecināties par tās patiesumu, pievēršot uzmanību, vai saites nosaukums pilnībā atbilst oriģinālajai lapai. Gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanu, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku, pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.
Tāpat tiek atgādināts, ka joprojām ir aktuāli arī citi starptautiski krāpšanas veidi – piedāvāšana ieguldīt naudu apšaubāmās finanšu platformās, krāpšanas, izmantojot uzņēmumu ”DPD Latvija” un ”Omniva” logo, telefonkrāpšanas, uzdodoties par banku darbiniekiem, krāpšanas ar e-pastu starpniecību un cita veida viltības.
