Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē saņemti vairāki zvani un viens iesniegums par to, ka nepazīstamas personas cenšas piekļūt iedzīvotāju bankas datiem, tādējādi iegūstot finanšu līdzekļus. ”Diemžēl vienā gadījumā zvanītājam tas arī ir izdevies – vīrietis nosaucis savus bankas datus un Smart-ID aplikācijā apstiprinājis pārskaitījumu, kā rezultātā no viņa bankas konta noskaitīti seši tūkstoši eiro,” pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.

Tas noticis šonedēļ. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī saņemts iesniegums par to, ka kāds liepājnieks nepazīstamai sievietei telefoniski nosaucis savus bankas datus, tādējādi viņam no konta ir noņemta nauda – 6 000 eiro. Cietušais policijai skaidro, ka viņš saņēmis divus zvanus no nepazīstamiem telefona numuriem, kur sieviete krieviski sacījusi, ka viņa viņam pārskaitīšot 420 eiro, taču lai to izdarītu, viņai ir nepieciešams viņa internetbankas lietotāja numurs, kuru viņš mutiski viņai arī nosauca. Pēc brīža viņam Smart-ID aplikācijā atnāca paziņojums, pēc kā viņš to apstiprinot, ievadīja PIN kodu. 

Rezultātā kungs nevis saņēma naudu, bet no viņa bankas konta uz citu bankas kontu tika pārskaitīta nauda – 6000 eiro.

Vīrietis, būdams apjucis, šo pārskaitījumu apstiprināja. Pēc kāda laika viņš saņēma vēl vienu zvanu no šīs pašas sievietes, kura paskaidroja, ja viņš vēlas atgūt 6000 eiro, tad viņam ir jāpārskaita vēl viena naudas summa – 4000 eiro.

Vīrietis tad, saprotot, ka kaut kas nav kārtībā, devies uz bankas filiāli Liepājā un lūdzis nobloķēt internetbanku.

”Valsts policija saņēmusi arī informāciju no vairākiem iedzīvotājiem Kurzemes reģionā par šādiem zvaniem, taču, cilvēki, saprotot, ka šis ir viens no krāpšanas veidiem, noliek klausuli un turpmāk vairs neatbild uz šādiem nezināmiem ārvalstu numuriem,” tā policijas pārstāve.

Valsts policija atgādina iedzīvotājiem neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs: ”Visbiežāk šādi gadījumi notiek cilvēku pārlieku lielas uzticēšanās un neuzmanības dēļ.”